Domājot par nākamo gadu un notikumiem, ar kuriem 2014. gads tiks ierakstīts Latvijas vēsturē, 86% iedzīvotāju pārliecinoši teic, ka gada nozīmīgākā norise būs pāreja uz eiro — liecina jaunākā “DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti.
Tomēr samērā bieži par potenciāli ļoti zīmīgiem notikumiem respondenti uzskata arī to, ka nākamgad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta (38%), par ievērības cienīgu notikumu atzītas 12. Saeimas (27%) un Eiropas Parlamenta (25%) vēlēšanas. 18% aptaujāto cer, ka nākamajā gadā Latvijai būs augsti sasniegumi sportā, tostarp Soču olimpiskajās spēlēs.
Tikmēr, vērtējot, kāds iedzīvotājiem bijis šis gads, lielākā daļa aptaujāto (62%) to uzskata par kopumā veiksmīgu, pat nedaudz veiksmīgāku nekā 2012. gadu. Arī nākamo gadu respondenti prognozē vēl veiksmīgāku vai vismaz nemainīgu, un tikai neliela daļa aptaujāto (11%) domā, ka nākamais gads varētu izrādīties mazāk veiksmīgs nekā šis gads.
Sertificēts astrologs un numerologs Kristaps Baņķis norāda: “Sagaidot Zirga gadu, daudzi sajutīs ticību pārmaiņām un būs noskaņoti uz daudz aktīvāku dzīves ritmu — aulēkšiem vien pēc panākumiem. Tiesa, jāatceras, ka gada pirmā puse būtiski atšķirsies no otrās. Gada pirmā puse ir domāta plānošanai, jauniem iespaidiem, apņēmības un kontaktu veidošanai, bet gada otrajā pusē tas viss jāiemieso jau konkrētās darbībās. Tādēļ krājam spēkus gada otrās puses lielajiem darbiem un nešķiežam resursus priekšlaikus!”
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska norāda: “Šogad, gaidot eiro ieviešanu, iedzīvotāji daļu skaidras naudas iekrājumu noguldīja banku kontos, bet citu daļu aktīvāk tērēja. Tādējādi stimulēja arī patēriņu. Šo procesu varēja droši prognozēt jau iepriekš, jo to apliecināja Igaunijas eiro ieviešanas pieredze pirms pāris gadiem. Pēc lielāka tēriņu kāpinājuma šīgada nogalē 2014. gada sākumā var gaidīt mērenāku tirdzniecības apgrozījuma kāpumu vai pat kritumu. Kā liecina pētījuma rezultāti, 67% aptaujāto pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas ar naudu plāno rīkoties piesardzīgāk nekā tagad. Iedzīvotāju tēriņu pieaugums ir veicinājis augstāku iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2013. gadā, bet nedaudz palēninās izaugsmi 2014. gadā.”
Interesanti, ka, lūgti iejusties Ziemassvētku vecīša lomā, nosakot, kuram pazīstamam cilvēkam par šīgada darbiem un nedarbiem viņi svētkos sagādātu lielāko dāvanu, bet kuram atnestu pamatīgu žagaru bunti, līdzīgi kā pagājušajā gadā lielāko dāvanu iedzīvotāji apsolījuši Rīgas mēram Nilam Ušakovam (20%), bet žagarus — demisionējušajam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (12%). Tajā pašā laikā 7% aptaujāto uzskata, ka V. Dombrovskis, gluži pretēji, būtu pelnījis dāvanu, bet 8% aptaujāto žagarus dotu
N. Ušakovam. Iedzīvotāju atbildes šajā jautājumā atšķiras arī atkarībā no sarunvalodas ģimenē. V. Dombrovski apdāvinātu 11% aptaujāto, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu, bet krieviski runājošo vidū šādu viedokli paudis tikai 1% aptaujāto. Aptauja gan tika veikta pirms Zolitūdes traģēdijas un ar to saistītajiem notikumiem.
Līdzās iepriekš nosauktajiem politiķiem “DNB Latvijas ba-rometra” respondenti Ziemassvētkos līdzīgi kā pērn labprāt apdāvinātu arī Ventspils mēru Aivaru Lembergu (5%), Valsts prezidentu Andri Bērziņu (4%), bijušo Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu (4%) un komponistu Raimondu Paulu (4%). Tiesa, salīdzinoši liela daļa aptaujāto uzskata, ka A. Bērziņš būtu pelnījis arī žagarus (7%). Žagarus pelnījušo skaitā nosaukts arī līdzšinējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (4%), Saeimas priekš-sēdētāja Solvita Āboltiņa (4%), jaundibinātās partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs Einars Repše (4%) un labklājības ministre Ilze Viņķele (3%). Tiesa, šogad I. Viņķele žagaru saņēmēju sarakstā nosaukta retāk nekā pērn. To pašu var teikt arī par Ventspils mēru Aivaru Lembergu un eksprezidentu Valdi Zatleru. ◆
