Kurmenes pagasta “Liepkalnu” mājās par gada pēdējo mēnesi vēsta kardamona, krustnagliņu, kanēļa, īsāk sakot, piparkūku smarža. Saimniece Lidija Rubeniņa tradicionālos Ziemassvētku cepumus gatavo un cep jau gandrīz trīsdesmit gadu.
“Nākamajos Ziemassvētkos būs apaļa piparkūku cepšanas jubileja — trīsdesmit gadu. Man jau šķiet, ka arī es pati šajā mēnesī smaržoju pēc piparkūkām,” smejas Lidija. Viņa precīzi zina, ka kopš 1984. gada nevieni ziemas saulgrieži nav pagājuši bez pašas ceptajām piparkūkām. Recepti Lidija saglabājusi no skolas laika, kad mācījās Vecbebru tehnikumā.
“Nu jau vairākus gadus gatavoju mīklu pārdošanai. Kad bija spēcīgākas rokas, diezgan daudz arī cepu pārdošanai, taču darbs nav viegls — samīcīt, izrullēt, izcept,” stāsta Lidija. Mīklu viņa gatavo pati, dažādās proporcijās pievieno septiņas dažādas garšvielas — kardamonu, koriandru, melnos piparus, krustnagliņas, kanēli, smaržīgos piparus, muskatriekstu. “Mīklai vairākas dienas jānostāv, tad cepumi izdodas aromātiskāki,” teic saimniece. “Cepumus katrs rotā, kā tīk — var uzbērt krāsainas cukura drumsliņas, sezama sēkliņas, šokolādes skaidiņas.”
Namiņu žēl apēst
Kad Rubeniņu bērni — Sintija, Gunita un Andis — bija mazi, viņu priekam mamma gatavoja piparkūku mājiņas, taču viena nelaime: bija žēl apēst. Otra vaina — ja saldais namiņš pastāvēja ilgāk, sakrājās putekļi — vai tādu putekļainu ēdīsi? “Bērni izauguši, un ir jau mazbērniņš, novembrī Ernestam nosvinējām gada jubileju, viņam izcepu lielu kūku,” smaidot stāsta Lidija. Tagad darba daudz, turklāt visiem vēl jāgatavo dāvanas. Lidija cenšas dāvināt pašas gatavotas veltes. Viņa ir čakla un talantīga rokdarbniece. Kādreiz daudz adījusi cimdus, zeķes, svīterus, bet pirms trijiem gadiem iesākusi darināt rotaļlietas, un tas tik ļoti aizrāvis, ka joprojām top dažādi interesanti adījumi, tamborējumi.
“Plikus” prom nedod
Vardītes, peles, zaķi, Karlsons, raganiņas, Pepija Garzeķe, mārītes, sniegavīri — katrs rūpīgi “apģērbts” Lidijas gatavotās drēbītēs. ““Plikus” nedodu projām,” rokdarbniece sme-jas. “Patīk tādi darbiņi, kur visu vajag smalki un rūpīgi. Lelles top tā — vispirms dēls uzzīmē ar zīmuli, un tad nu es domāju, kā to noadīt.”
Lidijai Ziemassvētki saistās ar laika trūkumu. Lai gan viņa atzīst, ka ir izteikts vasaras cilvēks un šie svētki nav mīļāko svinamo dienu sarakstā, tomēr sirdi silda atmiņas par brīvdabā svinētiem ziemas saulgriežiem pirms daudziem gadiem. “Tad bērni vēl bija mazi, kopā ar draugu ģimenēm devāmies uz mežu, ar burkāniem un piparkūkām izrotājām eglīti,” atceras Lidija. “Mežā viss balts, pūkains, deg ugunskurs un sirdī mierīga, svinīga Ziemassvētku sajūta.” ◆
