Epšteina—Barra vīruss izklausās tik nopietni, ka atgādina melno anekdoti par situāciju pie pacienta gultas: ārstam ir divas ziņas pacientam — labā un sliktā. Sliktā, ka slimība nav ārstējama; labā, ka to nosauks viņa (pacienta) vārdā. Maikls Entonijs Epšteins un Ivonna Bāra gan nav pacienti, bet pētnieki, kas vīrusu atbilstoši aprakstījuši jau 1964. gadā, taču slimība tiešām nav ārstējama. Parasti tā pāriet pati un pret to īpašu zāļu nav. Tāpat kā pret pārējiem no herpes vīrusu ģimenes. Taču reizēm tie mēdz uzvesties riebīgi, piemetot savu artavu kopējā kaitējumā imunitātei.
Uzlabojas
diagnostika
“Tā ir izplatīta infekcija, īpaši bērnu un jauniešu vidū. Ja pasaka “Epšteina—Barra sindroms”, izklausās dramatiski, taču literatūrā to sauc arī par “kissing disease” — “skūpstīšanās slimību” — skaidro ģimenes ārste Dzidra Trumpika. Līdzīgi kā iesnas vai gripa skūpstīšanās slimība ir gaisa pilienu infekcija, to izraisa ceturtā herpes vīrusa grupa, kas nav pati briesmīgākā, piemēram, ar meningīta risku — raksturo ārste. Protams, apvienojumā ar vēl kādu kaiti un nelabvēlīgas apstākļu sakritības gadījumā var būt arī komplikācijas, iespējams, ir pamats domāt par kādu imūnsistēmu ietekmējošu saslimšanu. Tāpat arī aknu bojājumus visbiežāk novēro herpes vīrusu infekciju gadījumā, taču aknu palielināšanās vai pat hepatīts noteikti nav salīdzināms ar A vai C vīrusa hepatītu.
D. Trumpika pieļauj, ka pašlaik ir uzlabojusies vīrusa diagnostika — var noteikt gan to, vai cilvēks ir inficēts, gan to, vai kādreiz dzīvē šo infekciju pārslimojis. Iespējams, tādēļ vīrusam pievērsta lielāka uzmanība, īpaši interneta portālos, kur apspriežas vecāki. Analīzes tiek veiktas diagnozes precizēšanai arī gadījumos, ja bērni ilgstoši slimo ar augšējo elpceļu saslimšanām, kam arī šobrīd ir sezona.
Ārstē simptomātiski
Vīrusa primārā apmešanās vieta organismā ir elpceļu epitēlijs un limfoīdie audi, kas nosaka slimības pirmos klīniskos simptomus — sāpes kaklā, ko nereti piedēvē angīnai, tonsilītam (mandeļu iekaisums), paaugstināta ķermeņa temperatūra, limfmezglu palielināša-
nās. Var būt arī intoksikācijas pa-
zīmes, ko parasti novēro arī citām vīrusu saslimšanām un kas rodas no vīrusu “blakusproduktiem”. Lai tos veiksmīgāk izvadītu no organisma, parasti seko arī norādījums daudz dzert šķidruma. Tā kā bez īpašas vajadzības netiek nozīmētas analīzes, turklāt tik un tā specifisku zāļu tieši pret šo vīrusu nav, ārstēšana notiek simptomātiski — nepieļaujot temperatūrai kāpt virs 38 grādiem, atvieglojot sāpes kaklā, stiprinot imunitāti, nodrošinot uzturā vitamīnus.
Daļai inficēto nosauktās slimības pazīmes izteiktas vāji, tās var pat nepamanīt, bet slimības otrajā nedēļā konstatē palielinātas aknas, liesu. Paaugstināts bilirubīna līmenis un dzelte ir reti — ne vairāk kā 10 procentos gadījumu — raksta ārstu žurnāls “Doctus”. Pēc izslimošanas veidojas imunitāte mūža garumā.
“Ja visiem veiktu analīzes, izrādītos, ka lielākā daļa to esam pārslimojuši,” pieļauj D. Trumpika. Lai arī “Vikipēdija” ir kritiski vērtējams informācijas avots, tur teikts, ka amerikāņi pieļauj — ar vīrusu inficēti pat līdz 95 procentiem iedzīvotāju.
Nosaukums nav
taisnīgs
Virusoloģe Ivonna Bāra (Yvonne Barr) bija viena no šī vīrusa atklājējām 1964. gadā, veicot pētījumus savai doktores disertācijai Midleseksas slimnīcā. Disertācijas vadītājs bija patologs un virusologs Maikls Entonijs Epšteins, kurš bija vadošais speciālists, pētnieks un atzīta autoritāte.
Tātad atbilstoši personvārdu atveides normām latviešu valodā vīrusa atklājējas uzvārdam jābūt Bāra, proti, Epšteina—Bāras vīruss.
“Nezinot cilmi, vārds atveidots vīriešu dzimtē, kā tas noticis ne tikai šajā gadījumā. Turklāt nepareizi. Tā ir diezgan tipiska kļūda,” atzīst Terminoloģijas komisijas Medicīnisko terminu apakškomisijas vadītājs ārsts Māris Baltiņš. Kā vēl vienu piemēru šādai kļūdai viņš min Apgaras skalu, kuras nosaukums bija iegājies kā Agara skala, taču pēdējā laikā tiek dēvēts pareizi.
Amerikāņu ārste Virdžīnija Apgara (Virginia Apgar, 1909.—1974.) izstrādāja pirmo testu sistēmu, pazīstamu kā Apgaras skala, kas ir paredzēta jaundzimušo veselības novērtēšanai. Viņa bija pirmā sieviete, kas ieguva profesores grādu Kolumbijas Universitātē. CNN šogad maijā publicēja sarakstu, kuras 12 sievietes ir izmainījušas medicīnas vēsturi, un V. Apgara ir viņu vidū.
M. Baltiņš norāda, ka precīza uzvārdu atveidošana ir svarīga vairāku iemeslu dēļ. “Tas parāda faktisko, nevis formālo cieņu pret zinātnieka ieguldījumu, viņa personību un sasniegumiem, ko turpinām izmantot.” ◆
