Laika ziņas vienmēr ir skatītākais informācijas bloks televīzijā, klausītākais radio un lasītākais avīzēs. Un tas nav nekas neparasts — galu galā tas, kāds laiks būs aiz loga rīt, parīt un aizparīt, ietekmē jebkura cilvēka dzīvi. Gan ikdienā (vai neaizmirsām paņemt lietussargu?), gan darbā (vai šodien laukā varēsim vākt sienu?), gan prognozējot savas tuvākās brīvdienas tālajās Grieķijas salās. Bet kā top cilvēku tik skatītās, klausītās un lasītās laika ziņas, cik ticamas ir prognozes un kādi paņēmieni tiek lietoti, lai maksimāli precīzi prognozētu tuvāko dienu vai nedēļu laika apstākļus?
Gaisa temperatūras mērījumu pirmsākumi meklējami 1641. gadā, kad saulainajā, vasarās svelmainajā Itālijā Toskānas lielhercogs Ferdinands II izgudroja pirmo hermetizēto termometru. Tagad tāds vai citāds gaisa temperatūras mērāmais ir katrā mājā. Tomēr meteoroloģisko novērojumu stacijā temperatūra tiek mērīta atšķirīgos apstākļos, un tāpēc tie ir precīzāki nekā termometrā aiz loga.
Kā nosaka gaisa
temperatūru?
Meteorologi pasaulē novērojumus, arī gaisa temperatūras novērojumus, veic pēc vienota Pasaules meteoroloģijas organizācijas no-
teikta standarta. Gaisa temperatūras mērījumi tiek veikti atklātā vietā, kur termometra tuvumā nav kādu lokālu siltuma vai aukstuma avotu, kas termometra rādījumus varētu ietekmēt, radot gaisa temperatūras izmaiņas. Gaisa temperatūras mērījumiem paredzētais termometrs tiek “noslēpts” no tiešiem saules stariem un nokrišņiem, kā arī no vēja, ievietojot to speciālas konstrukcijas aizsargbūdiņā.
Gaisa temperatūras mērījumi Latvijā un citur pasaulē tiek veikti 1,5 — 2 metru augstumā virs zemes, kas klāta ar mērījumu vietai raksturīgu dabisko veģetāciju. Visbiežāk tā ir zāle, kuras augstums tiek uzturēts zem 20 cm, ziemā tā ir sniega sega tās dabiskajā augstumā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) veic vairāk nekā 30 dažādu novērojumu 36 meteoroloģiskajās stacijās.
23 novērojumu stacijās ierīkotas automātiskās iekārtas un atbilstoša programmatūra mērījumu un novērojumu apstrādei un nodošanai datubāzē. Šajās stacijās novērojumu programma tiek izstrādāta atbilstoši stacijas uzdevumiem un tehniskajām iespējām: septiņas stacijas darbojas nepārtrauktā darba režīmā ar manuāliem, cilvēka veiktiem, novērojumiem, astoņas stacijas — ar manuāliem novērojumiem divas reizes dienā un astoņas stacijas — nepārtrauktā darba režīmā tikai ar automātiskiem novērojumiem. 12 novērojumu stacijās tiek veikti tikai telpā mainīgāko meteoroloģisko elementu novērojumi — atmosfēras nokrišņi, sniega sega, dažas atmosfēras parādības.
Arī ūdenstilpēs
un kosmosā
Hidroloģiskos novērojumus LVĢMC veic 71 novērojumu stacijā: deviņās stacijās veic jūras piekrastes novērojumus, 64 — virszemes hidroloģiskos novērojumus Latvijas upēs, ezeros un ūdenskrātuvēs, kā arī Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekošajās upēs. 67 novērojumu stacijas ir pilnībā automatizētas un nodrošina automātisku datu savākšanu un nogādāšanu datubāzē to tālākai apstrādei un izmantošanai.
LVĢMC reizi piecās minūtēs saņem informāciju arī no 12 kanālu ģeostacionārajiem EUMETSAT satelītiem, kas izvietoti virs ekvatora 36 000 km augstumā, kā arī no polāri orbitālajiem NOAA un MetOp satelītiem, kas riņķo ap zemeslodi 800 km augstumā. Svarīgs instruments attālināto novērojumu veikšanai ir meteoroloģiskais radars, kas sniedz vērtīgu informāciju par nokrišņu intensitāti, mākoņu augstumu un procesiem mākoņu sistēmās.
Prognožu izstrāde
LVĢMC veic nepārtrauktu laika apstākļu novērošanu, kā arī, sekojot līdzi šīm izmaiņām, gatavo laika apstākļu prognozes gan pavisam neilgam termiņam — tuvākajām stundām, gan arī ilgākiem termiņiem — līdz pat četrām nedēļām uz priekšu.
Datus, kas tiek saņemti no novērojumu stacijām, LVĢMC sinoptiķi pastāvīgi analizē un sagatavo laika prognozes un brīdinājumus.
Prognožu gatavošana tiek veikta, balstoties uz skaitliskajiem laika apstākļu modeļiem, kas, ņemot vērā novērojumus un izmantojot matemātiskos atmosfēras un okeāna modeļus, aprēķina dažādu hidrometeoroloģisko parametru izmaiņas laikā un telpā.
Analīze vai automatizēta prognozēšana?
LVĢMC sinoptiķi strādā 24 stundas diennaktī un pastāvīgi atjauno datus. Automatizētās sistēmas atjauno datus vien 2 — 4 reizes diennaktī.
Masu mediji un privātie laika prognožu veidotāji, kuru prognozes arī bieži klausāmies savos iecienītajos ziņu raidījumos, parasti neizmanto informāciju no oficiālajiem avotiem, bet gan par pamatu ņem internetā bez maksas iegūstamo modeļu rezultātus, visbiežāk — amerikāņu t. s. GFS modeļa automātiski ģenerētos rezul-
tātus. Jā, tā laika ziņas izmaksā mazāk, taču — vai vienmēr varam uzticētiem tam, kas lētāks?
Būtisks mīnuss šādām automatizētām sistēmām ir tas, ka nav, kas uzņemas atbildību gadījumā, ja prognoze būs bijusi neprecīza, kas ir īpaši riskanti dažādu dabas stihiju gadījumos. Tās ir jāspēj prognozēt laikus un precīzi, lai izvairītos no nepamatotiem zaudējumiem nesagatavotības dēļ.
LVĢMC sinoptiķi savukārt nepārtraukti analizē sinoptisko situāciju. Viņi gādā par to, lai, piemēram, gaidot vēja pastiprināšanos, sabiedrība un klienti tiktu brīdināti, kad tiešām gaidāmi draudi. Ir svarīgi maksimāli izvairīties no nepamatotas trauksmes celšanas vai vieglprātīgas situācijas bīstamības nenovērtēšanas. Nesagatavotība var maksāt ļoti dārgi.
Tieši šādās niansēs profesionāla sinoptiķa secinājumi un spēja novērtēt situāciju pārspēj mašīnas radītu prognozi.
Kā attīstījusies
novērojumu joma?
Latvijā sinoptiķa profesiju teorijā var iepazīt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, kā arī Fizikas un matemātikas fakultātē. Praksē to gan var apgūt pamatā tikai uz vietas LVĢMC pēc speciāli izstrādātas mācību programmas. Apmācība kopumā var ilgt vienu līdz pusotru gadu, un tās gaitā topošie sinoptiķi tiek sūtīti arī dažādu Eiropas valstu meteoroloģijas organizāciju rīkotos kursos, kur apgūst papildu zināšanas un iepazīst ārvalstu kolēģu pieredzi. Lai topošajiem sinoptiķiem būtu iespēja iegūt vispārēju pieredzi, LVĢMC sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, sniedzot iespēju centra speciālistiem iegūt papildu zināšanas meteoroloģijas un citās darbības jomās, kuras nodrošina LVĢMC.
Pēc neatkarības atgūšanas laika apstākļu prognozēšanas jomā Latvijā valdīja tehnoloģiska atpalicība, kamēr pasaule strauji gāja uz priekšu. Lai arī pašu spēkiem nozare tika pacietīgi attīstīta, tomēr pēc tehnoloģiski progresīvu sistēmu ieviešanas LVĢMC operatīvajā darbā pēdējos gados to var uzskatīt par revolucionāru pagrieziena punktu Latvijas meteoroloģisko prognožu izstrādes jomā.
Jaunajās sistēmās vienkopus saņem datus no meteoroloģisko novērojumu stacijām Latvijā un Eiropā, satelītiem, radiozondēm, kā arī no meteoroloģiskā radara. Līdz ar to sinoptiķim ir iespēja redzēt visu kopainu uzreiz. Sinoptiķis sistēmā analizē un modificē dažādu skaitlisko laika apstākļu modeļu rezultātus, savukārt prognozes tabulu, karšu un grafiku formā, kas iepriekš bija jāgatavo pašiem, tagad jau tiek veidotas un izsūtītas automātiski.
Kā var izmantot
novērojumu datus
LVĢMC mājaslapā iespējams uzzināt, kādās meteoroloģiskajās stacijās par kādiem laika periodiem ir iegūstami faktiskie novērojumu dati. To atlasi var īstenot vienā stacijā, izvēloties staciju un parametru laukā atzīmējot interesējošo parametru.
LVĢMC mājaslapā var sekot līdzi meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem novērojumiem, kas tiek atjaunoti reizi stundā, savukārt meteoroloģiskā radara sadaļā ir vizualizēta informācija par nokrišņu zonu vietu un nokrišņu intensitāti.
LVĢMC ir arī specifisks pakalpojumu klāsts, kas var kalpot par atbalstu tām saimnieciskajām nozarēm, kuru aktivitātes vistiešākajā veidā ir atkarīgas no laika apstākļu izmaiņām.
