Kā zināms no senajiem rakstiem, Semiramīdas gaisa dārzi, kas ir viens no septiņiem pasaules brīnumiem, kļuvuši pazīstami sarežģīti veidoto terašu, apbrīnojamo ūdenstilpņu un peldošo augu dēļ.
Tiek pieļauts, ka viens no antīkās pasaules septiņiem brīnumiem izveidots kādā Babilonas provincē, kas ir mūsdienu Irākas teritorijā. Tomēr daudzus gadsimtus neviens nav varējis atrast pierādījumus šādu dārzu eksistencei. Kā uzskata viena no ekspertēm, kas detalizēti analizējusi senos tekstus, tas saistīts ar to, ka arheologi šo pasaules brīnumu meklējuši nepareizajā vietā. Oksfordas universitātes doktore Stefānija Dallija ir pārliecināta, ka patiesībā Semiramīdas jeb Babilonas gaisa dārzi ir “aprakti” senajā pilsētā Ninīvē, kas bija netālu no mūsdienu pilsētas Mosulas.
Dallija pēdējos 20 gadus pavadījusi, cenšoties noteikt Semiramīdas gaisa dārzu vietu, kamēr daudzi pierādījumu trūkuma dēļ tos uzskatījuši par mītu.
Tiek pieļauts, ka gaisa dārzi ierīkoti apmēram 600. gadā pirms mūsu ēras. Tomēr šis pieņēmums balstās uz senajiem tekstiem, kas uzrakstīti vairākus gadsimtus pēc tam, kad dārzi tika izveidoti. Vienā no tekstiem vēstīts, ka pasaules brīnumu Babilonas provincē savai sievai uzcēlis Babilonas imperators Nebukadnecars. Tomēr nevienā no tekstiem, ko rakstījuši Nebukadnecars vai viņa sieva, šie dārzi netiek pieminēti.
Tas lika Dallijai vēl rūpīgāk studēt senos rakstus. Pētījumu laikā viņa Britu muzejā Londonā uzgāja prizmu ar ķīļrakstu. (Ķīļraksts ir sens rakstības veids, kuru izmantoja cilvēki, sākot no Babilonas ēras. Tāpat tas izmantots arī Asīrijas impērijā.)
Prizmā ir informācija par karali Sennahirīmu, kurš bija Asīrijas impērijas valdnieks un dzīvoja gadsimtu pirms Nebukadnecara. Sacerējumā pieminēta pils, kura uzcelta līdzās Asīrijas galvaspilsētai Ninīvei, kā arī tās teritorijā esošs dārzs, kas tekstā dēvēts par “visu ļaužu brīnumu”. ◆
