Aizkraukles novada kultūras namā atklāta mākslinieces Jolantas Ābeles gleznu izstāde. “Brīnišķīgo stāstu par panKŪKU zemi” varēs aplūkot līdz 5. janvārim.
“Dinamiskas, košas un dzīvas,” aplūkojot Jolantas Ābeles darbus, teic Zanda Grigāne, Aizkraukles mākslas skolas skolotāja. “Kūku pagastā ir arī mūsu dzimtas saknes, tādēļ man šī ir īpaši interesanta izstāde.”
“Gleznās stāstu par savu — Kūku, pankūku — zemi,” teic māksliniece Jolanta Ābele. “Es dzīvoju Kūku pagastā, un šī izstāde ir veltīta manai dzimtajai pusei. Savukārt tās pirmsākums varēja būt, kad gaidīju ceturto bērniņu. Bieži cepu pankūkas saviem trim vecākajiem bērniem, lejot mīklu pannā, pa jokam zīlējām, kas būs — māsiņa vai brālītis. Tad arī sāku dziļāk “ielūkoties” pankūkās.”
Darbos patiešām ir atklāta autores pasaule — katrai gleznai ir savs stāsts, tajās redzami mākslinieces bērni, savukārt ainavas noskatītas Kūku pagasta apkaimē. Gleznas papildina teksts, un katra mākslinieces piebilde skatītāja domas ievirza noteiktā gultnē: “Dažreiz, lai atrastu skaidru ūdeni, vajag nedaudz aizmaldīties.” Kāda cita piebilde vēsta, kā ieraudzīt nākotni vienkāršā mīklā: “Pankūkās var meklēt laimi, eņģeļus, mīļotās acis, nezvērus. Lejot mīklu pannā, atliek tikai uzdot jautājumu, un vēlmes piepildās.”
Māksliniece atklāj ieceri: visus šīs tematikas darbus kādreiz vēlētos apkopot un izdot mākslas darbu albumu par savu “panKūku” zemi. “Gleznas par šo tēmu vēl top,” saka Jolanta. “Nekad nevar zināt, cik daudz un kas izdosies. Kad apsīks iedvesma, pievērsīšos citām tēmām.” ◆
