Spēcīga dzīvības dzirkstele, starojoša vitalitāte, vēlme visu zināt par politiku, par sportu, arī par modernajām tehnoloģijām, nemitīgi nodarbināt smadzenes un ķermeni. Šīs rindas nav par 30 vai 40 gadu vecu sievieti. Staburadzietei Vijai Gerhardei
rīt, 7. decembrī, būs 80.
Sociālie tīkli nepatīk
Šķiet, ka viņa vienlaikus redz gan savus senčus, par kuriem materiāli savākti trijās paaudzēs, gan dzīvo šodienā, gan nemitīgi domā par rītdienu. Nav jautājuma, par kuru Vijas kundzei nebūtu sava viedokļa. Viņa seko līdzi gan politiskajiem notikumiem un dalās pārdomās par nākamo Ministru prezidenta kandidātu, gan ir informēta par hokeju un basketbolu. Katru mūsu hokejistu zina nosaukt vārdā un pazīst viņus pat pilnā ekipējumā.
Katru vakaru Vija dodas trīs kilometrus garā pastaigā. Ik rītu pirms saullēkta un vakarā, pirms doties pie miera, jau daudzus gadus viņa vēro laika apstākļus un visu sīki pieraksta. Lai nemitīgi nodarbinātu smadzenes, katru mēnesi izpilda tikai visgrūtākās žurnāla “Mezgls” krustvārdu mīklas. Par dažām izdevies iegūt arī naudas balvas.
Par viņas fenomenālo atmiņu var tikai brīnīties — Pumpura eposa “Lāčplēsis” 1. dziedājumu bez ieskatīšanās grāmatā var norunāt. Vijas kundzes vēlme iepazīt visu jauno ir pārsteidzoša, jo viņa man jautā, kā datorā atrast nepieciešamās “pogas” teksta formatēšanai. Bez datora dzīvi nevarot iedomāties, jo ar to taču tik ērti rakstīt stāstus, pārdomas, feļetonus par politiskajiem notikumiem. Mazmeita atklājusi arī sociālo tīklu “Twitter”. Tas gan Vijas kundzi neesot aizrāvis, jo izlasījusi pārāk daudz negāciju, kuru ikdienā tāpat pietiek.
Modernā Seces skola
Tagadējās staburadzietes, bet bērnībā trapenietes dzimtas saknes rodamas bijušajā Alūksnes rajonā. Mācījusies Gaujienas vidusskolā kopā ar dzejnieku Ojāru Vācieti, un no 6. klases viņu starpā, kā Vijas kundze saka, “bija sarežģītas attiecības”. Vēlāk nācies izlemt par labu īstajai nodarbei. Interesējis gan arhitektes darbs, gan astronomija, bet izvēlējusies matemātikas un fizikas skolotājas profesiju. Skolotājas garu sevī sajutusi jau bērnībā, kad kopā ar gados jaunākiem bērniem gan rīkoja teātra izrādes, gan vadīja apkārtnes izpētes grupas. Bija arī grūtie gadi, kad pēc tēva nāves, lai atvieglotu mātes ikdienas soli kolhozā, bieži nācās darīt visus pieaugušo darbus. Tomēr sapņots par studijām augstskolā, bet to varēja tikai ar ļoti labām sekmēm. Arī tas Vijas kundzei bijis pa spēkam. No Alūksnes uz Seci pirms 37 gadiem pārvilināja darbs, kad labs paziņa, tikko uzceltās Seces skolas direktors, piedāvāja atbraukt ciemos. Apskatījusi arī tolaik modernos mitekļus daudzdzīvokļu mājās, izvēlējusies sev tīkamu trešajā stāvā.
Sarunu pārtrauc
hokejs
“Man vienmēr gribējies zināt un daudz ko varēt!” saka jubilāre. Arī detektīvromānus tagad lasa, lai jau pirms grāmatas beigām pati atrastu vainīgo. Par vainīgo meklēšanu ir arī stāstā par padomju laikos piedzīvoto saskarsmi ar čeku, kad 1968. gadā Liepnas vidusskolā un tās apkārtnē pēkšņi izplatīja lapiņas ar tekstu, vērstu pret pastāvošo varu. Nopratināšana ilga vairākas dienas, un rezultātā skolas direktoru izslēdza no partijas, pazemināja par skolotāju, bet Vijas kundze tika cauri ar rājienu.
Šo un citus dzīvesstāstus varētu klausīties stundām. Drīz sāksies televīzijas pārraide, un saruna jābeidz. Pēc mūsu tikšanās jubilāre vēl steidz skatīties hokeja spēli — “Dinamo Rīga’’ pret Jaroslavļas “Lokomotiv”.
***
Par dzimšanas dienas svinēšanu Vijas kundze gan nevēlas daudz runāt. Kopš traģiskajiem notikumiem, kad pēkšņi no dzīves aizgāja viens no trim dēliem, svētku dienas ir klusas, un ciemos atnāk tikai paši tuvākie cilvēki. ◆
