Birokrātijas meka — tā esam dzirdējuši sakām par Beļģijas galvaspilsētu Briseli, kas ir mājvieta lielajai Eiropas Savienības mašinērijai. Ik pa laikam Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicina tur paviesoties gan Eiropas Komisijā, gan Eiropas Parlamentā, lai nepastarpināti gūtu informāciju par aktuālāko. Pirms neilga laika kopā ar žurnālistu grupu uz Briseli devās arī “Staburags”.
Eiropas Komisija ir galvenā Eiropas Savienības likumdošanas ierosinātāja, vienkārši runājot — “virtuve”, kurā izstrādā dažādus likumprojektus. Tāpēc ierēdņi, ar kuriem tikāmies, bieži vien nepauda oficiālo viedokli, bet skaidroja dažādus jautājumus, ko nav pieņemts publiskot ar konkrētā runātāja atsauci. Tāpēc šīs divas dienas, ko pavadījām galvenokārt Eiropas Komisijā, bija vērtīga izglītošanās mums, žurnālistiem, par Eiropas Savienības budžetu, attīstības politiku, lauksaimniecības un citiem jautājumiem. Tomēr ir arī vērtīgas atziņas, ko sniegt lasītājiem.
“Simtlatniekus”
neatbalsta
Briselē bijām zīmīgā laikā, kad Eiropas Parlaments gatavojās Eiropas Savienības 2014. — 2020. gada budžeta apstiprināšanai. Šobrīd tas jau ir noticis, bet, atskatoties pagātnē, katrai dalībvalstij darbs līdz tam nozīmēja lielāku vai mazāku “cīņu” un pārliecināšanu, lai panāktu izdevīgākus nosacījumus. Par to vēlāk ar mums runāja arī Latvijas eiroparlamentārieši. Vai visu dalībvalstu pārstāvji ir apmierināti ar jauno budžetu? Noteikti nē, bet par to, cik veiksmīgs bijis naudas sadalījums, varēs spriest tikai vēlāk. Nākamajā septiņu gadu plānošanas periodā Latvija no Eiropas Savienības budžeta varēs izlietot vairāk nekā 7,479 miljardus eiro — Kohēzijas fonda finansējums būs 4,765 miljardi eiro, tiešajiem maksājumiem zemniekiem atvēlēts 1,717 miljardu eiro.
Labā ziņa ir tā, ka Latvija arī turpmāk varēs izmantot dažādu fondu finansējumu, bet visas problēmas valstis tādējādi atrisināt nevarēs — arī pašām būs jāturpina ieguldīt savu naudu, nevis tikai jādzīvo no ES atbalsta. Sociālajā jomā Eiropas Komisija strikti ir pateikusi, ka neatbalsta tā dēvēto “simtlatnieku” programmu, kas patiesībā neko nav devusi. Tāpēc turpināt šo programmu vai nē, ir katras valsts izvēle par saviem līdzekļiem.
Sarunā ar Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo jautājumu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta Eiropas Sociālā fonda programmas vadītāju Kristīni Krīvmani izskanēja atzinums, ka Latvija kopumā ļoti veiksmīgi izmantojusi Eiropas Sociālā fonda līdzekļus un, cerams, to darīs arī nākamajā plānošanas periodā.
Tas nav finišs,
bet starts
Iespējams, daudziem no mums Eiropas Savienība šķiet milzīgs “katls”, no kura katrs var smelt bezgalīgi, neraugoties uz to, ka valstīm tajā kaut kas arī jāiemaksā. Tomēr izrādās, ka ilgstošā laika posmā Savienība uzkrājusi arī pamatīgu budžeta deficītu, kas arvien tika pārlikts uz nākamo gadu. Tas kā kamols vēlās no gada uz gadu bez konkrēta risinājuma. Tagad nolemts 2013. gada ES budžetam piešķirt papildu 3,9 miljardus eiro iztrūkuma segšanai.
Eiropas Komisijā nedaudz parunājām par Latvijas pāreju uz eiro. Briseles varas gaiteņos valda pārliecība, ka Latvija noturēsies un pāreja notiks veiksmīgi. Būtiska ir arī krīzes pārvarēšanas pieredze. Turklāt eiro ieviešana nav finišs noteiktiem procesiem, bet starts arvien jaunām iespējām.
Vai vēl kāda valsts gatavojas pievienoties eirozonai? Lietuva izteikusi vēlmi to darīt no 2015. gada 1. janvāra, bet par citām ziņu nav.
(Turpmāk vēl.)
