(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags’’ 8. novembra numurā.)
“Putina spēles”
Šajās dienās Amsterdamā notiek 26. starptautiskais dokumentālo filmu festivāls. Viena no filmām, ko izrādīja šajā festivālā un kura guvusi plašu rezonansi, ir triju valstu — Austrijas, Izraēlas un Vācijas — režisoru veidotā filma par to, kā notika gatavošanās Soču ziemas olimpiskajām spēlēm. Filmā ar nosaukumu “Putina spēles” atklāti stāstīts par visaptverošo korupciju Krievijā augstākajā varas līmenī.
Režisora Aleksandra Genteļeva pusotru stundu ilgajā filmā stāstīts ne tikai par koruptīvajām shēmām, bet arī par apkārtējās vides apdraudējumu, ar faktiem pamatots, kāpēc olimpiskās būves nevar uzskatīt par drošām, proti, tās uzceltas purvainā piekrastes zonā. Apraksta sākumā jau pieminēju, ka vienā no ekskursijām gide apgalvoja: olimpiskais ciemats visādā ziņā ir drošs, jo iepriekš purvainajā teritorijā ieklāts betona pamats, iztērējot miljoniem dolāru. Neviens gan nevar pārbaudīt, vai tā patiešām ir. Ļoti jācer, ka Sočos nevar notikt kaut kas līdzīgs kā mūsu Zolitūdes lielveikalā “Maxima”.
Kukuli vai dzīvību!
Tie, kas filmu ir redzējuši, stāsta, ka tajā intervēts arī Krievijas lieluzņēmējs Valērijs Morozovs. Draudot un šantažējot, no viņa mēģinājuši izspiest arvien lielākus kukuļus — sākumā triju procentu apmērā no būvobjekta tāmes vērtības, vēlāk jau līdz 50 procentiem. Naudu vajadzējis nest uz prezidenta administrācijas ēkas piekto stāvu, kur izvietota aģentūra, kas atbild par Soču olimpiskā ciemata būvi. Ja viņš nedotu prasītā apjoma kukuli, Morozovu solīts noslīcināt asinīs — “Latvijas Avīzē” raksta Jānis Krēķis. Morozovs ar ģimeni bija spiests bēgt no Krievijas uz Lielbritāniju un lūgt tur politisko patvērumu.
Filmas režisors Aleksandrs Genteļevs Lielbritānijas laikrakstā “The Daily Telegraph” atklāj: “Soči tiek veidoti par mazo Krieviju. Korupcija ir visur. Katram līderim ir savs megaprojekts. Putinam tās ir Soču olimpiskās spēles.” Krievijas amatpersonas mēģinājušas uzpirkt filmas veidotājus, lai to vispār nerādītu. Cerams, varbūt kaut kad to varēs redzēt arī Latvijā.
“Novēlu jums to
izturēt!”
Septembri jeb “samta sezonu” Sočos viesizrādēm parasti cenšas izmantot populārākie Krievijas estrādes mākslinieki. Afišas vēstīja, ka tikko Sočos dziedājis Filips Kirkorovs, tautu smīdinājis komiķis Vladimirs Vinokurs, gaidāms Kristinas Orbakaites koncerts. Mēs kādā septembra vakarā devāmies uz Valērija Meladzes koncertu. Viņš kopā ar brāli parasti ir konkursa “Jaunais vilnis” žūrijā Jūrmalā.
Patiesībā man vairāk interesēja apskatīt slaveno koncertzāli “Festivaļnij”. Tā ir pašā jūras malā, un tās konfigurācija nedaudz atgādina Dzintaru koncertzāli, proti, tai ir tikai jumts un nav sānu sienu. Sēdi zālē, klausies koncertu un vēro nevis skatuvi, bet jūrā peldošos apgaismotos kuģīšus un liellaivas, kas kursē šurpu turpu. Parasti gan tik intensīva to kustība nenotiekot, bet Krievija ir Krievija! Tā olimpisko spēļu dēļ pat nolēmusi pārvietot kravas kuģu piestātnes no olimpiskā parka teritorijas piekrastes un padziļina jūras akvatoriju citā vietā. Tā nu ar izgrābto grunti piekrautās baržas dienu un nakti peld no viena gala uz otru.
“Dzīvajā” sirsnīgi nodziedājis divas stundas bez pārtraukuma, Valērijs Meladze Soču iedzīvotājiem novēlēja: “Novēlu jums izturēt olimpiādes laiku un pierādīt pasaulei, ko spēj Krievija!”.
***
Kādu no Krievijas televīzijas kanāliem gadījās ieslēgt brīdī, kad Krievijas estrādes zvaigznes — Sofija Rotaru, Valerija, Filips Kirkorovs un Dima Bilans — dziedāja olimpisko spēļu himnu. Galvenais skaļā un bravūrīgā skaņdarba motīvs: tās ir spēles, ko mēs esam pelnījuši! Lai nu tā būtu. Es joprojām atceros 1980. gadu, kad Maskavā notika vasaras olimpiskās spēles un to noslēgumā debesīs uzlidoja piepūsts olimpisko spēļu simbols — lācītis. Skanot Aleksandras Pahmutovas sacerētajai dziesmai, mēs no sirds raudājām, jo bija tik žēl, ka spēles jau beigušās. Iespējams, arī šīm spēlēm krievi būs ne mazāk pacentušies, jo visur skandina, ka tās būs neaizmirstamas. ◆
