Lai gan laukā jau piesalst, Aizkraukles pagasta Kalna ielas 7. māja apkurei joprojām nav pieslēgta. Iemesls ir 3276 latu parāds pašvaldības uzņēmumam “Aizkraukles siltums”, kuru “sakrājuši” vairāku dzīvokļu īpašnieki.
Redakcijā vērsās šīs mājas iedzīvotājs Alfreds Stakens, kurš rēķinus par apkuri ir samaksājis. Viņš stāsta, ka bijis gan “Aizkraukles siltumā”, gan runājis ar pagasta pārvaldes vadītāju Jāni Bāliņu. Sākumā solīts situāciju noskaidrot un problēmu risināt, taču nekas nemainās. Jānis Bāliņš sacījis, ka šogad māju apsildīs, bet nākotnē katram dzīvokļa īpašniekam pašam vajadzēs domāt par apkures ierīkošanu savā īpašumā. Taču šobrīd apkures nav.
Mājoklis sāk pelēt
“Savu vienistabas dzīvokli rītos un vakaros apsildu ar elektrību, bet tas ir dārgi — par oktobrī izlietoto elektroenerģiju samaksāju 60 latu,” stāsta Alfreds Stakens. “Ja sildītājs darbotos visu diennakti, es nespētu samaksāt. Vakarā pēc darba pārnākot mājās, dzīvoklī ir septiņi — deviņi grādi, ieslēdzu sildītāju, vairāku stundu laikā gaisa temperatūru uzsildu līdz plus 14 grādiem, taču no rīta atkal ir tikai plus septiņi — deviņi grādi. Dzīvoklis pelē, bojājas drēbes un mēbeles. Māja ir celta pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, un tajā nav paredzēts apkurei izmantot elektrību, var rasties pārslodze un sākt degt vadi.”
Savs izmaksātu
600 latu
“Mājā ir 16 vienistabas dzīvokļu, taču Skačkovu ģimenei vien pieder astoņi, no tiem daļai apkures nav. “Aizkraukles siltuma” pakalpojumus izmanto divos Skačkovu dzīvokļos, un parāds ir lielāks par 1000 latiem,” stāsta Alfreds Stakens. “Kad es laikus nevarēju samaksāt un parāds pārsniedza 100 latu, es uzreiz saņēmu brīdinājumu par parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā, tādēļ radu iespēju to samaksāt. Bet kā var ‘‘sakrāt’’ par 1000 latiem lielāku parādu un par to nekas nedraud? Kāpēc vienā gadījumā “Aizkraukles siltums” reaģē, bet citos — nē? “Aizkraukles siltumā” man teica, ka tiesa būšot tikai nākamā gada aprīlī. Mums iesaka ierīkot alternatīvu apkuri — katrā dzīvoklī savu gāzes katlu. Aprēķināju, ka man tas izmaksātu ap 600 latu — katls kopā ar ierīkošanu. Lai gan strādāju, man tik lielu summu ir grūti sakrāt. Bet pensionāres to vispār nevarēs atļauties. Pavasarī, kad parādu dēļ mums pārtrauca karstā ūdens piegādi, ierīkojām boilerus, bet dažai pensionārei boilera joprojām nav. Nupat nosvinējām Latvijas 95. gadadienu, ir 21. gadsimts, taču mums labiekārtotā mājā parādnieku dēļ ir jāsalst un nav karstā ūdens. Kad apkure bija, mums tā izmaksāja ļoti dārgi, man par savu vienistabas dzīvokli bija jāmaksā pat 80 latu mēnesī — tik, cik pilsētniekiem par trijām istabām, bet vismaz bija silti. Tagad salstam un nevaram normāli nomazgāties. Pensionāres raud — viņām naudu vajag zālēm. Visu mūžu strādājušas, bet vecumdienas jāpavada tik sliktos apstākļos. Godīgie maksātāji ir parādnieku ķīlnieki. Kāpēc mums jācieš par to, ka “Aizkraukles siltums” no parādniekiem laikus nav piedzinis parādu?”
Norēķinieties —
pieslēgsim tūlīt!
“Kalna ielā 7 no 10 dzīvokļiem, kuros izmantoja mūsu pakalpojumus, parādā ir četru dzīvokļu trīs īpašnieki. Ja viņi parādu samaksās, apkuri pieslēgsim kaut tūlīt,” skaidro SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Aivars Aldermanis. “Triju dzīvokļu īpašnieki nav maksājuši pat gadu. Vienu no parādnieku dzīvokļiem banka vēlējās izsolīt, taču nepieteicās neviens pretendents, šī dzīvokļa bijušais īpašnieks nav maksājis pat trīs gadus. Divi dzīvokļi pieder vienai ģimenei, e — pastā saņēmu solījumu parādu samaksāt līdz novembra beigām. Parādu piedziņas prasības tiesā ir iesniegtas pret visu šo dzīvokļu īpašniekiem, taču tas ir ilgs process. Esam snieguši prasības pat vairākkārt. Ja viņi parādu samaksās labprātīgi, apkure būs. Ja nē, iedzīvotājiem pašiem savā starpā ir jāvienojas, kā viņi nodrošinās siltumu, un viens no risinājumiem ir gāzes apkures katla iegāde katram dzīvoklim.”
Uz iebildi, ka cieš godīgie maksātāji, Aldermaņa kungs atbild: “Mani interesē tas, kā iedzīvotāji samaksās parādu, un tas interesē arī jūs un pārējos iedzīvotājus. Tas ir loģiski — ja dzīvokļu īpašnieki nemaksā, tad siltumu nepiegādājam. Jau 10 gadu iedzīvotāju pārstāvji saka, ka pirks savu katlu — tad lai arī ierīko! Taču viņi savā starpā nevar vienoties: daļa grib, daļa negrib. Visā Aizkraukles novadā tā ir vienīgā tāda māja, tur pat nav apsaimniekotāja.”
Skatās
Zemesgrāmatā
Aizkraukles pilsētā dažu māju iedzīvotāji ir parādā pat 13 un 15 tūkstošu latu. Kādēļ viņiem neatslēdz apkuri? “Ir jāskatās nevis kopējā parāda summa, bet tas, cik liels parāds ir par vienu kvadrātmetru: Kalna ielā 7 parāds par kvadrātmetru ir 10 latu, bet Aizkraukles pilsētā lielākais parāds ir pieci lati par kvadrātmetru,” atbild Aldermaņa kungs.
Kādēļ vieniem tiesā draud sniegt prasību par 100 latiem, bet citi “sakrāj” pat 1000 latu un tiesas procesa joprojām nav? Cik daudz “jāsakrāj”, lai iesniegtu prasību tiesā? “To es jums nevaru atbildēt. Saskaņā ar likumu parādnieks ir jebkurš, kurš nav norēķinājies par 30 dienu ilgu periodu,” skaidro uzņēmuma vadītājs. “Mēs izvērtējam, no kura būs iespējams parādu piedzīt un no kura nē — Zemesgrāmatas datubāzē skatāmies, kuram dzīvoklim ir hipotekārais kredīts, šādos gadījumos parādu piedzīt ir grūti, bet mēs veltīgi būsim iztērējuši naudu tiesas procesam. Pēdējā laikā esam kļuvuši pavisam bargi un parāda piedziņu prasām vērst pret dzīvokļa īpašumu. Jaunceltnes ielā par labu mūsu uzņēmumam ir izsolīts četristabu dzīvoklis, kura parāds ir ap 2,5 tūkstošiem latu, nupat ir apstiprināti izsoles rezultāti. Tādas izsoles būs vēl.”
Cik ilgi aizņemsies?
“Lai uzņēmums patērētājiem nodrošinātu siltumu, ir jāpērk gāze, jāmaksā algas, jāsedz citi izdevumi, taču “Aizkraukles siltums” katru gadu naudu aizņemas, kādreiz — bankā, tagad — Valsts kasē. Cik ilgi tā varēs turpināt? Tas nav risinājums — tērēt nenopelnītu naudu,” saka Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs. “Protams, tas ir ļoti slikti, ja apkure jāatslēdz, bet šajā gadījumā nav iespēju apkuri atjaunot. Pirms kādiem desmit gadiem šajā mājā viena ģimene veica patvaļīgu būvniecību, savos dzīvokļos nojaucot sienas un likvidējot apkures sistēmu, tādēļ pārējiem dzīvokļiem apkure ir ļoti dārga, jo ir lieli siltuma zudumi neapsildīto dzīvokļu dēļ. Ja pieaugs gāzes un elektroenerģijas cena, iedzīvotāji rēķinus vispār vairs nevarēs samaksāt, un parādi turpinās krāties. Iedzīvotājiem ir jāierīko alternatīva apkure, izmantojot gāzi vai citu kurināmo.”
“Lai ierīkotu savu apkuri, ir vajadzīgas dažādu dienestu atļaujas un citu dzīvokļu īpašnieku rakstiska piekrišana, tas nav tik vienkārši,” saka Alfreds Stakens.
“Tas prasa laiku un darbu, bet cita risinājuma nav,” domā Zēberga kungs. “Piemēram, Skrīveros, Zemkopības institūta mājās, kādreiz bija centrālā apkure, taču katlumāja darbību pārtrauca, un iedzīvotāji ierīkoja malkas apkuri. Aizkraukles novada pašvaldība jau ir saņēmusi lūgumu atļaut ierīkot alternatīvu apkuri arī Kalna ielā 7.”
Bet ko lai iesāk trūcīgās, maznodrošinātās personas? “Nevienam nav liegts vērsties domē ar lūgumu palīdzēt finansiāli, dome iedzīvotāju lūgumus izskatīs,” norāda Zēberga kungs.
***
Godīgie maksātāji ir neapskaužamā situācijā, un viņiem nav arī skaidrs, kā rīkoties — ierīkot alternatīvu apkuri vai tomēr cerēt, ka parādus kaimiņi samaksās. Bet kad tas notiks? Vairāki īpašnieki jau sākuši domāt par alternatīvas apkures izveidi savos dzīvokļos. Lai nenosaltu, pagaidām visiem vienīgais risinājums ir izmantot elektrību. ◆
