“Staburags” jau rakstīja par akciju “Tautas grāmatu plaukts”. Tā ir pagarināta līdz 1. decembrim. Ikviens var izvēlēties sev tuvu darbu un aiznest iemīļoto grāmatu ar ierakstītu novēlējumu uz tuvējo bibliotēku, no turienes tā nonāks Gaismas pilī.
“Tautas grāmatu plauktu” izvietos Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas priekštelpā, un tas sliesies piecstāvu mājas augstumā. ‘‘Tautas grāmatu plaukts’’ būs atvērts ikvienam lasītājam, šobrīd veido arī digitālu arhīvu, kurā akcijas dalībniekiem un citiem interesentiem būs iespējams izlasīt dāvināto grāmatu nosaukumus, autorus, ierakstus un citas ar akciju saistītas aktualitātes.
“Tautas grāmatu plauktā” jau ievietotas arī mūspuses cilvēku iesniegtās grāmatas.
“Ja man solītu piepildīt trīs vēlēšanās, viena būtu — kaut dienu atgriezties bērnībā, lai satiktu savu vecmammu Lidiju Kaufmani, dzim. Gredzenu, un tad es ar platām bērna acīm viņai uzdotu simtiem jautājumu, sagaidot atbildes nākotnē. Tā kā tas nav iespējams, tad lasu un iesaku ikvienam lasīt grāmatas par Latvijas vēsturi,” tā “Tautas grāmatu plauktam” dāvinātajā Jura Urtāna izdevumā “Daugavas kultūrvēsturiskie akmeņi” raksta Klintaines pagasta bibliotēkas vadītāja Alita Kluša. Sirsnīgu dāvinājumu pasniegusi Dace Svētiņa, viņa Gaismas pilī ievietojusi savas mātes Anitas Svētiņas dzejas grāmatu.“Šī grāmata ir atmiņas par manu māmiņu, man ļoti dārgu cilvēku, kura vairs nav kopā ar mums. Mammas dzejoļi man ir palīdzējuši smelties spēku skumjos brīžos. Tāpēc vēlos, lai arī citiem cilvēkiem tiek dota iespēja izlasīt šo grāmatiņu!” vēlējumā raksta Dace Svētiņa.
Plauktā ar 449. numuru ir kāds īpašs izdevums — “Gaismas pieskāriens Koknesei”, ko dāvinājusi Kokneses pagasta bibliotēkas bibliotekāre Ingrīda Grūbe. Vēlējumā viņa raksta: “Kad Kokneses pagasta bibliotēka organizēja konkursu “Mans dzejolis Koknesei’’, vēl neticējām, ka tas būs pamats jaukai grāmatai par Koknesi dzejā. Pateicoties nelielai radošu cilvēku grupai, tapusi šī grāmata! Katrā vārdā, rindiņā, komatiņā un punktā ir patiesa katra Kokneses stūrīša, vēstures, gadalaiku izpausmju mīlestība, un es esmu lepna par savējo uzdrīkstēšanos! Brauc ciemos uz Koknesi! Un, ja esi dzejnieks dvēselē, ja Dievs diktē un roka nepiekūst pierakstīt, tad arī tev taps savs dzejolis par mūsu Koknesi!”
Šīgada septembrī aizsaulē aizgājušā rakstnieka staburadzieša Vladimira Kaijaka grāmatu “Koka kāja, Kapu māja” dāvinājis viņa svainis Zigurds Okonovs: “Vladimira Kaijaka biogrāfiskajā stāstā ‘‘Koka kāja, Kapu māja’’ attēlotie notikumi un aprakstītais laikmets sasaucas arī ar pārdzīvojumiem manā tālajā bērnībā. Es līdzīgi kā Vladimirs uzaugu kapu tuvumā, kuros pavadīju savu brīvo laiku, tikai otrā Latvijas malā — Ventspils apriņķa Tārgales ciema Eglīšu kapos. Citā Kaijaka grāmatā ‘‘Meitene no nekurienes’’ attēlotie kara laika notikumi arī sasaucas ar maniem pārdzīvojumiem un noskaņām tajā tālajā laikā. Un kur nu vēl pārējās viņa grāmatas! Ceru, ka tām nekad nepietrūks iejūtīgu lasītāju!” ◆
