Saņēmām kāda lasītāja vēstuli (to var uzskatīt par anonīmu, jo adrese nav norādīta), kurā izteikts sašutums par to, ka sēru dienās nav izkārts Valsts karogs Aizkrauklē, Ceriņu ielā 2.
“Latvija sēro, un sēro arī kaimiņu valstis. Izkārti Valsts karogi ar melnām lentēm. Šajās dienās vairākkārt biju Aizkraukles privātmāju teritorijā. Speciāli paskatījos, vai karogs ir pie mājas Ceriņu ielā 2. Personīgi esmu ievērojis un vairākkārt esmu dzirdējis, ka šajā mājā jau ilgāk par desmit gadiem dzīvo cilvēki, kuri Valsts karogu nekad nav izkāruši,” raksta kāds lasītājs vīriešu dzimtē, lai gan vēstule parakstīta sieviešu dzimtē — M. Kalēja. “Protams, jocīgi ir tas, ka tik ilgi var pārkāpt likumu un amatpersonas, kurām tā izpilde ir jākontrolē, to nav pamanījušas. Nav dzirdēts, ka mūspusē cilvēki būtu atbrīvoti no likuma ievērošanas. Nav saprotama to cilvēku, kas pie savas mājas karogu neizkar, rīcība. Tāpat nav saprotama novada amatpersonu bezdarbība, daudzu gadu garumā pieļaujot tādu ņirgāšanos par svētām lietām. Varbūt jūs varat dot kādu skaidrojumu šajā tik vienkāršajā lietā?”
Aizkraukles novada būvvaldes vadītājs Jans Korols skaidro, ka īpašnieka līdzekļu trūkuma dēļ ēka nav nodota ekspluatācijā, tādēļ karogs pie tās nav jāizkar.
Likums par Valsts karogu nosaka, ka Latvijas Valsts karogu aizliegts lietot pie ēkām, kas ir avārijas situācijā, pie ēkām, kuru fasāde tiek remontēta, un citās nepiemērotās vietās un apstākļos.
Aizkraukles novada administratīvās komisijas loceklis Jānis Cielavs skaidro, ka komisija lemj par soda piemērošanu pēc tam, kad ir saņemts policijas darbinieka noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. Policijas darbiniekam ir arī jānovērtē, vai karogs ir izkārts atbilstoši likumā paredzētajiem gadījumiem.
“Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, jākonstatē, pirmkārt, ka tas ir likumā paredzētais gadījums, kad pie ēkas jāpaceļ Valsts karogs, otrkārt, ka Valsts karogs pie ēkas nav pacelts, treškārt, ka attiecīgā persona ir atbildīga par Valsts karoga pacelšanu pie ēkas,” stāsta Jānis Cielavs.
Aizkraukles policijas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Gatis Strazdiņš skaidro, ka policijas darbinieki pārbauda, vai pie mājām ir pacelts karogs, bet ne vienmēr. Pārbaudes iespējams veikt tikai tad, ja policijas darbinieki nav aizņemti citos darbos. Pārbaudes parasti neveic arī brīvdienās, jo dežūrdaļas darbiniekiem ir citi pienākumi. “Mēs fiziski nevaram pārbaudīt karoga esamību pie visām mājām, tādēļ aicinām iedzīvotājus vērsties policijā ar iesniegumu, ja viņi pamana, ka pie kādas mājas nav izkārts Valsts karogs,” aicina Gatis Strazdiņš. “Mēs katru gadījumu pārbaudīsim. Bet gadās — mēs aizbraucam, taču mājās neviena nav, mēs nevaram noteikt, vai tajā kāds dzīvo, vai māja ir vai nav nodota ekspluatācijā. Kāpēc nav nodota — tas jau jāskaidro citām institūcijām. Personas, kurām ir noformēts administratīvā pārkāpuma protokols, var rakstīt paskaidrojumu, oponēt iesnieguma rakstītājam, un administratīvā komisija izlems, vai un kādu sodu piemērot.”
Aizkraukles policijas iecirkņa priekšnieks Aigars Zīmels skaidro, ka policija reaģē arī uz tālruņa zvaniem. Šajā gadījumā policijas darbinieki sūdzību pārbaudīja un konstatēja, ka karogs nav izkārts gan pie mājas Ceriņu ielā 2, gan arī pie vienas citas privātmājas, un abos gadījumos ir sākta administratīvā lietvedība.
Karogu Aizkrauklē dažkārt neizkar arī pie valsts iestāžu ēkām. Piemēram, portālā apollo.lv šīgada 18. novembrī ir publicēts kāda aculiecinieka foto ar nosaukumu “Tā mēs mīlam šo valsti…” — karoga Aizkrauklē nav bijis pie ēkas, kurā ir Valsts zemes dienesta, Valsts meža dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta nodaļu telpas. ◆
