(4. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags’’ 8. novembra numurā.)
Visiem vienādi žogi un jumti
Ir arī labas lietas, ko olimpisko spēļu dēļ iegūs Soči un pilsētas iedzīvotāji. Vispirms tie ir kvalitatīvie un no jauna uzbūvētie ceļi, vairāklīmeņu satiksmes pārvadi, dzelzceļš. Ar vilcienu iespējams aizbraukt no Adleras lidostas līdz pašam olimpiskajam ciematam. Lai nebūtu jāgaida bezgalīgajos “korķos”, daudzi Soču iedzīvotāji automašīnas nomainījuši pret braucieniem vilcienā — tikai tā var laikus nokļūt darbā, nenokavēt tikšanos, paspēt uz koncertu. Satiksmes maģistrāles pilsētai paliks uz visiem laikiem, kamēr vien kalpos.
Ievēroju Sočos vienu neparastu lietu — visas mājas no ielas puses norobežo vienādas krāsas un konfigurācijas žogi un vārtiņi. Pat tiem, kuriem šīs arhitektoniskās detaļas bija labā kārtībā un pat oriģinālas, nācās obligāti pieskaņoties vienotajam stilam. Tas iekļauts spēļu tāmē, un iedzīvotājiem par to nav jāmaksā. Obligāta prasība ir arī fasāžu nokrāsošana ielas pusē. Privātmāju īpašniekiem tas jāveic par saviem līdzekļiem, bet pilsētai piederošajiem namiem to dara no vietējā budžeta. Esot prasība visām mājām nokrāsot arī sarkanus jumtus. Laikam prezidents, helikopterā lidinoties, pamanījis, ka tos vajadzētu uzspodrināt… Taču ne jau visiem ir tāda rocība, lai jumtus nomainītu vai kaut nokrāsotu. Nu jau solot izsniegt krāsu — lai tikai paši nokrāsojot. Interesanti, kas vēl, izņemot lidotājus, novērtēs skaistos un vienādos jumtus?
Biļetes vispirms
savējiem
Interese par Soču olimpiskajām spēlēm līdzjutējiem, protams, ir. Par to liecina fakts, ka pirmajā biļešu pārdošanas tūrē visu piedāvājumu izpirka vienas dienas laikā. 10. oktobrī bija izziņota otrā biļešu pārdošanas kārta un vispirms tikai internetā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins kādā no savām daudzajām intervijām paziņoja, ka iespēja nopirkt biļetes uz olimpiskajām spēlēm vispirms jādod Krievijas iedzīvotājiem. Nezinu gan, kādā veidā tas tiks panākts. Jau tagad Sočos klīst runas, ka biļetes uz spēlēm izpirkuši spekulanti un piedāvāšot tās par daudzkārt lielāku cenu. Biļetes nav lētas, visdārgākās — no 30 līdz 50 tūkstošiem rubļu (no 480 līdz 800 latiem) — tās ir uz spēļu atklāšanas un noslēguma ceremoniju un uz hokeja turnīra finālmaču.
Soču iedzīvotāji, kuru papildbizness siltajā sezonā ir istabu izīrēšana tūristiem, tagad piedāvā apmešanās vietas tiem spēļu apmeklētājiem, kuriem viesnīcas ir par dārgu vai arī vietu tajās nepietiek. Pazīstu vairākus cilvēkus arī no Aizkraukles apkaimes, kuri februārī dosies uz Sočiem, cerot uz vietas dabūt kādu biļetīti uz Latvijas hokeja izlases spēlēm, jo tās, iespējams, nebūs īpaši apmeklētas, un uz sacensībām skeletonā vai bobslejā, kur mūsējiem “spīd” medaļas.
Sportistiem, ja viņi arī neiegūs kādu medaļu, par šīm spēlēm atgādinās suvenīri — olimpiskais lācītis, zaķītis vai kaķītis. Jāsaka gan, ka suvenīru izvēle Sočos septembrī vēl bija visai trūcīga — tikai šīs mīkstās mantiņas, neizteiksmīgas tējas krūzes un pildspalvas, no kuru pārdošanas kāds rublis tiek OS rīkotājiem.
Labu ziņu izplatījusi Dienvidkoreja — katrs OS atlēts saņems modernāko viedtālruni, ko nodrošinās Starptautiskās olimpiskās komitejas partneris “Samsung”.
Lāpa dziest un dziest
Olimpiskā lāpa uz Sočiem jau ceļo. To iededza 29. septembrī Grieķijā, Hēras tempļa drupās. Lāpneši kopumā veiks 65 tūkstošus kilometru, lai 7. februārī lāpu nogādātu Sočos. Tā būs spēļu vēsturē garākā olimpiskās lāpas stafete. Tā jau pabijusi kosmosā, nupat sestdien Baikāla ezera dzelmē, aiz Ziemeļu polārā loka un Arktikā, nonāks arī Elbrusa virsotnē.
Diemžēl Krievijai ar lāpas nešanu neveicas. Tā jau vairākas reizes ir nodzisusi, un to no jauna nācies piešķilt. Vienreiz tā uzliesmojusi kādas sportistes rokās, bet 25. oktobrī Vologdā gandrīz aizdedzinājusi Salatēva krāšņo tērpu. Degošo lāpu nācās apslāpēt un iedegt citu. Par laimi, necieta ne apģērbs, ne cilvēks.
Viens otrs pareģis saka — tādas nedienas ar lāpu neesot laba zīme. Bet ne jau visur māņticība ir vietā. Lāpai ir glīts dizains, tā ir mūsdienīga un parocīga nešanai — tā teica paziņa, kura lāpu bija, kā mēdz teikt, aptaustījusi un nofotografējusies ar to rokā. Soču pensionāriem bija dota tāda iespēja, vērojot hokeja maču un daiļslidošanas sacensības. Viņi gan pirms tam pārbaudīti vēl rūpīgāk kā pirms iekāpšanas lidmašīnā.
Olimpiskā lāpa izgatavota militārajā rūpnīcā “Krasmash”, kurā ražo ballistiskās raķetes zemūdenēm. Pavisam izgatavots 16 tūkstošu lāpas eksemplāru, un, pēc konstruktoru apgalvojuma, tām būtu jādeg jebkuros apstākļos. Lāpu izgatavošana izmaksājusi 6,4 miljonus dolāru (3,3 miljonus latu).
Tomēr Krievijas žurnālisti izpētījuši, ka patiesībā lāpas izgatavojis privāts uzņēmums, kas rūpnīcā tikai īrē telpas un ikdienā ražo veikalu vitrīnas un saldētavas. Tam nav pieredzes šādu smalku mehānismu ražošanā. Konstatēta arī līdzekļu izsaimniekošana un shēmošanas fakts, lai nauda nonāktu ieinteresēto personu kabatās.
(Turpmāk vēl.)
