Iebrūkot veikala “Maxima” jumtam Rīgā, Zolitūdē, rodas jautājums, cik droši ir veikalu “Maxima” jumti Aizkrauklē, Skolas ielā 6 un Gaismas ielā 22, kā arī Koknesē, 1905. gada ielā 8a?
Atbildīgs ir ēkas īpašnieks
“Lai novērtētu ēkas drošību, ir jāveic tehniskā pārbaude,” stāsta Aizkraukles novada būvvaldes vadītājs Jans Korols. “Tomēr tas nav būvvaldes kompetencē — mums pārbaudes nav jāveic un nav arī jākontrolē, vai un kā tās ir veiktas, mums nav arī tiesību to darīt. Latvijas būvnormatīvi nosaka, ka atkarībā no būves veida pārbaude ir jāveic tās īpašniekam. Īpašnieks ir atbildīgs par ēku un tās drošību.”
Vai pārbaude nozīmē tikai vizuālu apskati? Aizkraukles novada galvenais arhitekts Juris Letinskis teic, ka vispirms būvi apskata vizuāli, fiksē un novērtē redzamos bojājumus, tos nofotografē. Ja ir bojājumi, kas var mazināt ēkas nesošo konstrukciju noturību, veic būves, tās daļas vai iebūvēto būvelementu detalizētu tehnisko izpēti, kurā izmanto speciālus mēraparātus un instrumentus. Ja nepieciešams precizēt apstākļus, papildus veic būves ģeotehnisko un hidroģeoloģisko pārbaudi.
Izmanto padomju laika celtni
“Veikals “Maxima” Skolas ielā Aizkrauklē ir tapis, rekonstruējot un pielāgojot padomju laikā celto ēku veikala vajadzībām,” turpina arhitekts. “Pirms tehniskā projekta izstrādes eksperts pārbaudīja ēku un deva atzinumu par nesošo konstrukciju noturību. Viņš atzina, ka ēku drīkst pielāgot veikala vajadzībām. Neko radikāli tur nepārbūvēja, saglabāja nesošās konstrukcijas, ieskaitot otrā stāva pārsegumu. Uzcēla vien ēkai piebūvi, kurā ir noliktava, veikala ēkas nesošās konstrukcijas tā neietekmē.”
Vai otrā stāva pārsegums nevarētu iebrukt?
“Pašreizējā otrā stāva pārseguma nestspēja, lietderīgā un pieļaujamā slodze tika noteikta veikala tehniskajā projektā. Šos parametrus nedrīkst pārsniegt,” viņš saka. “Lai konstatētu kādas izmaiņas nesošajās konstrukcijās, ir jāveic tehniskā pārbaude, tagad tas jādara visos “Maxima” veikalos. Jumtam nevajadzētu radīt problēmas, jo tas ir divslīpju — sniegs noslīd, ilgstoši pārslodzi neradot.”
Pēc tipveida projektiem
“Veikals “Maxima” Gaismas ielā Aizkrauklē, tāpat kā daudzi citi “Maximas” veikali, ir celts pēc tipveida projekta — tā ir metāla karkasa un kopņu sistēma, ar ārsienas veidojošiem sendvičtipa paneļiem. Jumts ēkai Gaismas ielā Aizkrauklē ir vienslīpes — ar nelielu slīpumu. Lai ēka neizskatītos pēc noliktavas, izdevās panākt, ka pasūtītājs piekrīt mūsu piedāvātajiem ieteikumiem, uzlabojot ārējo dizainu, nesošās konstrukcijas neizmainot.
Rīgā, Zolitūdē, iebrukušā veikala konstrukcija ir veidota atšķirīgi, tas bija jauns projekta risinājums ar plakano jumtu un pazemes autostāvvietām, kuram vajadzēja kļūt par paraugu prestižāko ēku būvei. Ekspertīzē noteiks jumta iebrukšanas cēloņus, bet, ņemot vērā pašreizējo informāciju, nesošās konstrukcijas varēja izmainīt gan iepriekš tur notikušais ugunsgrēks, gan arī iespējamās izmaiņas grunts struktūrā daudzstāvu ēkas būvniecības dēļ līdzās topošajai jaunceltnei, gan arī izmaiņas projektā, izmantoto materiālu izturība un citi faktori.”
Vai pirms būvēšanas ir veikta mūsu veikalu “Maxima” projektu ekspertīze? “Būvniecības likumā ir noteikts, kādiem projektiem ir jāveic ekspertīze, ņemot vērā strādājošo un apmeklētāju skaitu, diemžēl mūsu veikalu “Maxima” projektiem saskaņā ar likumu ekspertīze nebija jāveic, lai gan tādu vajadzētu.”
Vajadzīgi grozījumi
Letinska kungs arī teic, ka likums vairs neparedz tādu institūciju kā Valsts būvinspekcija, kura veica neatkarīgas ekspertīzes, kā tas bija agrāk. “Manuprāt, Valsts būvinspekcijas darbs bija ļoti vajadzīgs,” viņš saka. “Tagad to varētu arī neatjaunot, bet valstij vajadzētu nodrošināt neatkarīgu ekspertu institūciju. Pēc nesenajiem traģiskajiem notikumiem Krievijā un Polijā, kad iebruka ēku jumti un bija bojāgājušie, tika mainīta būvju uzraudzības un atbildības sistēma. Latvijā tik traģisku notikumu nav bijis. Pirms pāris gadiem Liepājā iebruka veikala “Depo” ēkas jumts, kurā cilvēki, par laimi, necieta.
Skumji, ka neviens par notikušo tagad neuzņemas atbildību, bet, cerams, arī Latvijā tiks mainīti likumi un būvnormatīvi. Pašlaik bieži izplatīta ir prakse, kad lielas firmas uzvar konkursos, bet reāli lielu daļu būvdarbu veic dažādi apakšuzņēmumi, darbā nereti tiek pieņemti strādnieki bez atbilstošas kvalifikācijas. Likumā vajadzētu noteikt, ka sabiedriski nozīmīgus objektus drīkst būvēt tikai konkursa uzvarētājs. Būvniecības likuma izmaiņas paredz būvfirmas sadalīt četrās kategorijās atkarībā no būves nozīmīguma. Sabiedriski nozīmīgus objektus drīkstēs celt tikai tad, ja firma atbildīs daudz stingrākiem noteikumiem, nekā tie ir pašlaik.”
