Septembrī izmantoju iespēju privātā braucienā pabūt Sočos, Krievijas pilsētā, kura visā pasaulē kļuvusi populāra kā XXII ziemas olimpisko spēļu galvaspilsēta. Gribējās jau pirms tām redzēt olimpiskos objektus, kuri, cerēju, jau ir pabeigti un tūristiem apskatāmi. Taču realitāte izrādījās pilnīgi pretēja cerētajam. Radās priekšstats, ka olimpiskās spēles, līdz kurām tajā laikā bija palikuši vien četri mēneši, te nemaz nevarēs notikt.
Padomju cilvēka sapnis
Padomju Savienības laikos Soči bija vieta, par atpūtu kurā sapņoja vai katrs padomju cilvēks. Dabūt ceļazīmi uz sanatoriju vai atpūtas namu pie Melnās jūras tajā laikā varēja galvenokārt kompartijas funkcionāri, izpildvaras darboņi, tirdzniecības priekšnieki, rūpnīcu direktori. Ja kādam strādniekam vai kolhozniekam arī deva iespēju pagozēties dienvidu saulē, tad tā iepriekš bija jānopelna kā balva par smagu darbu vai uzvaru sociālistiskajā sacensībā.
Sočos bija uzceltas vasaras rezidences Politbiroja līderiem un lielvalsts vadītājiem. Bijušo Staļina villu “Zeļonaja rošča” (“Zaļā birzs”), kurai sienas ir spilgti zaļā krāsā, Sočos tagad var apskatīt jebkurš interesents, var tajā arī apmesties, ja nopirkta ceļazīme uz tajā izvietoto sanatoriju. Josifam Staļinam Soču villa bija iemīļotākā atpūtas vieta. Tagad tur ir muzejs — bijušā diktatora kabinets ar Staļina vaska figūru pie rakstāmgalda, viņa biljarda istaba, privātā kinozāle.
Sočos ir arī tagadējā Krievijas prezidenta vasaras rezidence “Bočarov ručei”, kuru, protams, nevienam apmeklēt nav lemts. Šovasar Vladimirs Putins Sočos bijis ļoti bieži, taču ne tikai, lai atpūstos. Viņš inspicē olimpisko būvju tapšanu, savā baltajā helikopterā lidodams virs Sočiem. Pilsētnieki zina — ja ielās ik pēc simts metriem izvietoti policisti un redzēts arī baltais helikopters, tad prezidents ir Sočos.
Viens vienīgs
būvlaukums
Uz Sočiem atpūsties cilvēki brauc ne tikai vasarā. Septembri Sočos krievi izsenis sauc par “barhatnij sezon” (samtainā vasara). Tad nav tik karsti, bet ūdens temperatūra Melnajā jūrā ir pietiekami augsta, lai peldētos, un saule ir tik spoža, ka var sauļoties. Arī šogad septembrī pludmale Sočos bija visai pārpildīta, dienas vidū pilsētas centra populārākajās pludmales vietās grūti bija atrast brīvāku vietiņu, kur izklāt savu dvieli. Gulēt uz akmeņiem pludmalē gan nav visai patīkami, tāpēc daudzi izvēlas tā sauktos “ležakus” jeb plastmasas krēslus, taču par tiem jāmaksā, tāpat kā, piemēram, Turcijas vai Taizemes pludmalēs. Sočos var tikai sapņot par Rīgas jūrmalas smilšainajām pludmalēm.
Tūristi, kuri septembrī bija ieradušies atpūsties, maigi izsakoties, nebija sajūsmā par to, kas notiek pilsētā, proti, izrakņātajām ielām, iežogotajiem laukumiem, slēgtajām pārejām. Visur viens vienīgs būvlaukums. Ekskavatoru, traktoru, pāļu dzinēju darbināšanas troksnis bija dzirdams pat naktīs. Kāpēc tā? Soči steidz izmantot iespēju sakarā ar olimpiskajām spēlēm gūt maksimālo labumu: nomainīt ūdensvadu, kanalizācijas sistēmu, siltumtrasi, ierīkot jaunu apgaismojumu, salabot ielas un trotuārus. Taču, manuprāt, tas sākts pārāk vēlu vai arī tiek darīts pārāk lēni, lai visu paspētu līdz olimpiādei. Pie tam, steigā darot, nav kvalitātes. Vienā otrā vietā, kur ietvēm nesen ieklāts bruģis, tas jau bija uzburbis vai iegrimis, un to nācās pārlikt no jauna.
Rīdzinieki sūdzas par “korķiem” pilsētas satiksmē. Tad jāsaka — viņi nav pieredzējuši, kādi satiksmes sastrēgumi ir Sočos. Un ne tikai rītos un pēcpusdienās. Pat pusdienlaikā un vēlās nakts stundās automašīnas kustas gliemeža ātrumā, un tikt laikus vajadzīgajā vietā var tikai tad, ja esi izbraucis no mājas vismaz pusotru stundu iepriekš. Šobrīd Sočos vienīgais uzticamākais transportlīdzeklis esot vilciens — tas kursē precīzi laikā, un satiksme ar vilcienu ir nodrošināta no Soču centra līdz pat olimpiskajam ciematam. Galveno dzelzceļa staciju Adlerā gan atklāja tikai nesen, 28. oktobrī.
Kāpēc subtropu
zonā?
Tie, kuri zina, ka Soči ir izvietoti mitrajā subtropu klimata zonā, nespēj saprast, kāpēc par olimpisko spēļu norises vietu izvēlēta tieši šī pilsēta. Soči taču ir vislielākā Krievijas vasaras kūrortpilsēta Melnās jūras krastā. Tajā pašā laikā Krievijā ir tik daudz piemērotāku vietu gan klimata, gan jau gatavas sporta infrastruktūras ziņā. Piemēram, Hantimansijskas pilsēta Rietumsibīrijā, kur bieži notiek pasaules mēroga sacensības distanču slēpošanā, biatlonā, ziemeļu divcīņā, citos sportaveidos. Tur arī vietējie iedzīvotāji ir pieradināti vērot sacensības ziemas sportaveidos, just līdzi sportistiem, atbalstīt viņus. To gan nevar teikt par Sočiem, kur vietējiem iedzīvotājiem ziemas sportaveidi, var teikt, ir tikpat sveši kā Āfrikas aborigēniem. Jau ledus arēnas “Šaiba” iemēģināšanas mačos hokejā un daiļslidošanā, lai nerēgotos tukšas tribīnes, skatītājus, lielākoties pensionārus, iepriekš gan drošības dienestu pārbaudītus, no Sočiem bez maksas veduši autobusos.
(Turpmāk vēl.)
