“Man ļoti patīk mans vārds — tas ir latvisks, sens un spēcīgs, gluži kā Jānis,” teic Mārtiņš Rāviņš no Sērenes. Mārtiņš dzīvo kopā ar vecākiem, tāpēc arī šonedēļ svētku vakariņās, kad ap galdu pulcējas visa kuplā ģimene, noteikti būs tradicionālais zoss cepetis.
Dejotāji kā viena ģimene
Mārtiņš strādā tipogrāfijā, kur ir maiņu darbs, bet brīvo laiku pavada aktīvi, patīk spēlēt volejbolu. Viens no galvenajiem vaļaspriekiem ir tautasdejas. Jau ceturto gadu viņš dejo Aizkraukles pagasta kultūras nama jauniešu deju kolektīvā “Pēda”, pirms tam bijis Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas deju kolektīva dalībnieks. “Dejotāji ir kultūras cilvēki — nedēļas nogales aizņemtas koncertos, piedalāmies dažādos pasākumos un līdz ar to esam “ierauti” kultūras dzīvē. Daudz laikam pavadām kopā, tāpēc jūtamies kā liela ģimene. Mēģinājumi ir divas reizes nedēļā, un laika pietiek arī citām nodarbēm, piemēram, šad un tad kopā dodamies laivu braucienā,” stāsta Mārtiņš.
Vārdu izvēlas
vienbalsīgi
Mārtiņa vecākiem par vārdu lielu diskusiju nebijis — dēls piedzimis 29. septembrī, Miķeļdienā, bet nākamā latviešu svētku diena ir Mārtiņi, tāpēc bez ierunām izvēlējušies šo vārdu, jo tas ir skanīgs, spēcīgs un latvisks.
Mārtiņdiena sēreniešu Rāviņu ģimenē katru gadu ir svētki — vecāki sarūpē mielastu, kurā vienmēr ir tradicionālais ēdiens — Mārtiņdienas zoss vai gaiļa cepetis, un kopā pulcējas visa ģimene: vecāki, māsa Liene, brāļi Armīns un Lauris. Mārtiņš atceras, ka svētku svinības ar dziesmām, dančiem, rotaļām un maskām bija gan bērnudārzā, gan skolā, bet tagad vairs tā nesvin. “Droši vien tāpēc, ka paši esam aizņemtāki, jāatzīst, arī slinkāki, lai draugiem sarīkotu tādu maskuballi senlatviešu tradīcijās. Man nepatīk Helovīna svinības, ķekatās var iet Mārtiņdienā, bet jauniešiem laikam jo vairāk svētku, jo labāk. Man gan gribētos, lai vairāk saglabājam latviešu tradīcijas,” domā sērenietis.
Mērķis ir!
Mārtiņš teic, ka viņa draugu pulkā vien esot vismaz pieci Mārtiņi, tas nozīmē, ka vārds ir diezgan populārs: “Man liekas, ka šis vārds vienmēr ir modē un to izvēlas jau vairākās paaudzēs. Vienu no maniem labākajiem draugiem sauc Sendijs, tas man šķiet neierasts vārds.”
Nākotnē Mārtiņam ir mērķis: vēlētos atsākt studijas augstskolā, tikai jaunības maksimālims neļauj stingri izvēlēties, kurā virzienā doties, interešu daudz, bet grūti izlemt. “Biju sācis studēt pārtikas tehnoloģiju, tagad, kad pagājis kāds laiks, tomēr sliecos atpakaļ uz šo jomu, jo man interesē ēdiena gatavošana, tas, kā to pagatavot veselīgi un ievērot veselīgu dzīvesveidu, kas ikdienas steigā ne vienmēr izdodas,” atklāj jaunietis.
Mārtiņš ir smaidīgs, atvērts un pozitīvs. Tāds ir arī viņa noskaņojums, runājot par mazajiem un lielajiem dzīves plāniem: daudz ko var panākt, ja ir mērķis un gribasspēks, tepat Latvijā, tepat Aizkrauklē. ◆
