Pēc simts Skrīveru novada domes vadītāja amatā nostrādātajām dienām skrīveriešus uz tikšanos aicināja Andris Zālītis, un ar iedzīvotājiem iepazīties vēlējās nesen amatā stājusies Skrīveru novada domes izpilddirektore Inese Sala.
Liela interese
Trešdienas vakarā kultūras centra zāle pildījās negaidīti strauji, un no aptuveni sešdesmit skrīveriešiem, kuri aicinājumam atsaucās, daļa bija ieinteresēti uzdot sasāpējušos jautājumus un sagaidīt uz tiem atbildes. Jautājumi bija visdažādākie — no investīciju piesaistes novadam un līdzekļu sadalījuma novada attīstības prioritātēm nākotnē līdz ielas apgaismojuma labošanai un ko darīt ar dzērājiem novada centra ielās.
Skrīverieši gribēja zināt, kādas ir novada ieceres, piesaistot potenciālos darba vietu radītājus, kas savukārt neļautu turpināt sarukt iedzīvotāju, kā arī audzēkņu skaitam Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Kopš neatkarības atgūšanas skolēnu skaits ir samazinājies uz pusi — no 800 līdz aptuveni 450. Saistībā ar skolu iedzīvotāji lūdza palīdzēt deju un koru kolektīviem augstā līmenī piedalīties Aizkraukles reģiona skolēnu dziesmu un deju svētkos nākamgad.
Andris Zālītis saistībā ar investīciju piesaisti novadam izteica cerību, ka tuvākajā nākotnē varētu realizēties šobrīd tikai runu līmenī esošā ideja veidot biznesa parku ar pašvaldību atbalstu.
“Simtlatnieki” ir dubulta problēma
Skrīverieši aizrādīja, ka tūristu piesaistei novadā dara pārāk maz un neizmanto visus objektus, uzmanību pievērš tikai “Skrīveru saldumiem” un “Skrīveru mājas saldējumam”, bet netiek izceltas vēsturiskās vietas. Tās vispirms vajadzētu apzināt jaunajiem deputātiem. Domes priekšsēdētājs sacīja, ka nākotnē varētu tikt mainīts pašreizējais modelis un tūrisma jomu atdalītu no sporta. Tomēr jādomā par prioritātēm — darba vietu veidošanu ar industriālās zonas palīdzību vai orientēšanos uz tūrismu. Šajā virzienā jau notiek pārrunas ar esošajiem uzņēmējiem, kopīgi risinot jautājumu par novada sakopšanu, iesaistot šajā darbā arī tā saucamos “simtlatniekus”.
Padzirdot vārdu “simtlatnieki”, zālē “uzliesmoja” jautājums: “Vai šo cilvēku darbu kāds uzrauga?” Pavērojot viņu darbu, rodoties iespaids, ka viņiem maksā par neko, un turklāt viņi aiz sevis atstāj lielāku nekārtību, nekā bija nākuši savākt. Ar šiem strādniekiem turpmāk nopietni darbošoties jaunā vides pārvaldes speciāliste Anna Zvejniece.
Saistībā ar “simtlatniekiem” ir arī “zemūdens akmeņi”, uz kuriem uzduroties novada dome nokļūst nepatīkamā situācijā. Ja nodarbinātais neievēro noteikumus, tajā skaitā neierodas darbā vai darbu veic slikti, viņu no programmas svītro. Tajā pašā laikā šis cilvēks naudu vairs nesaņem, kļūst par maznodrošināto un dome spiesta viņam maksāt pabalstu. Apburtais loks!
Nepatīk sakaru tornis
Pusstundas laikā jautājums bira pēc jautājuma — par Skrīveru dzelzceļa staciju, kāpēc tā vakaros ir slēgta un tumšajā laikā tās apkaimē nedarbojas apgaismojums, vai no pašvaldības zemes iedzīvotāji drīkst savākt kritušos kokus, vai novada dome plāno apstiprināt tautasdeju nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem un citi.
Ilgāka spriešana izvērtās par mobilo sakaru torni ciemata centrā. Lai arī tā ierīkotāji apgalvo, ka tornī ievietoto raidītāju starojums nav kaitīgs cilvēkiem, skrīveriešiem tāda iekārta nepatīk, turklāt tā neiekļaujas ainavā, kas ir pret lēmumiem veidot Skrīverus par tūrismam interesantu vidi.
Vērojot no malas šādu sanāksmi, secinājums — kaut arī tukšas runāšanas bija daudz, tādas vajadzīgas arī turpmāk, un, ja arī izskatītos jautājumus tuvākajā laikā neatrisinās, šāda “tvaika nolaišana” nāk par labu sabiedrībai. ◆
