Kopš cilvēka pirmā apģērba — vīģes lapas — laikiem ik rītu cilvēkam ir sevi jāapģērbj. Apģērba evolūcija ir soļojusi blakus cilvēces attīstībai un izaugusi līdz modes industrijai, ģērbšanās stilu izveidei un etiķetes speciālistu paaudzei, kura atgādina, kas ir piemērots apģērbs. Kādas sekas ir apģērba pietiekamai nenovērtēšanai, to skaidro psihologi. Skolās joprojām ir izstumtie bērni, kurus biedri apsmej apģērba dēļ. Bet darbavietās ir darbinieki, kuru pārmācīšanai palīgā tiek saukti etiķetes speciālisti.
Skolas forma
disciplinē
Kurš no vecākiem nav labsirdīgi pasmējies, ieraugot, ka viņa trīsgadnieks iekāpis mammas kurpēs, uzkrāsojis lūpas, uzlicis tēta lielo cepuri, paņēmis lielo somu un izspēlē pieaugušā dzīvi? Par to ir prieks. Taču, ieraugot uz ielas 11 gadu vecu pusaudzi augstpapēžu kurpēs, mini svārciņos un krāsotām lūpām, vairumu pārņems sašutums — kur skatās vecāki, kāpēc ļauj savam bērnam šādā izskatā rādīties uz ielas? Tā ir jaunā paaudze, kurai nav skolas formas rūdījuma. “Forma vienmēr disciplinē,” pārliecināta etiķetes un galda kultūras speciāliste Aija Strautmane. Paaudze, kura ir piedzīvojusi skolas formu laiku, raksturā ir daudz disciplinētāka. Tas ir etiķetes speciālistes secinājums, taču tas nenozīmē, ka viņa iesaka visiem pie tās atgriezties. Iespējams, ka pietiktu ar iekšējās kārtības noteikumiem, kuri visiem būtu jāievēro. Šajā ziņā vislielākā kritika tiek veltīta jaunietēm, kuras skolā ierodas “ar atsegtiem plikumiem”. “Meitenēm lien krūtis ārā, kad viņas piesēžas pie galda un raksta, bet no biksēm redzamas apakšbikses. Vai viņas ir pajautājušas saviem klasesbiedriem, vai viņi vēlas redzēt šo veļas demonstrēšanu? Pēc tam viņas izbrīnīti sūdzas: “Viņš man tā, un viņš man šitā”.” Tā ir elementāra pieklājība, kura ir palikusi otrajā plānā, jo pirmajā ir izvirzīta katra indivīda brīvība un demokrātija.
Darbā spītīgi velk džinsus
“Ģērbt var visu, bet ir jāzina, kad, kur un kāpēc,” skaidro A. Strautmane. Pasaules globalizācija par populārāko apģērbu ir padarījusi džinsus, un tas rada problēmas profesijās, kurās prasa ievērot lietišķu stilu. “Citur pasaulē darbiniekam ir skaidrs, ka darba devējs vai īpašnieks ir tas, kurš nosaka, kā ir jāģērbjas darbā. Latvijā darba devēji nespēj tikt galā ar darbiniekiem, kuri runā pretī, pretojas prasībām par apģērbu. Tad palīgā sauc mani,” atzīst A. Strautmane. Viņasprāt, darbinieku arguments, ka modes prasības ir mainījušās, nav vērā ņemams. “Mode ir uzspiesta, lai mākslinieki varētu izpausties, un tas nekādi nav saistīts ar darba apģērbu,” kategoriska prasībās ir etiķetes speciāliste.
Ja nerunā par konkrētu ģērbšanās stilu izpratni un lietošanu, tad kopumā Latvijas iedzīvotāji tiek vērtēti kā eiropieši. “Krievijā mūs nevarēs ievest kādā koncertā kā slāvus. Viņiem esam eiropieši,” atzīst A. Strautmane. Raksturojot latviešu ģērbšanās stilu, negatīvais atslēgas vārds ir “dusmīgums”. “Esam dusmīga tauta, un tas apēd apģērbu.” Citādi latvieši uz ielas izskatās tikpat sakopti kā angļi, norvēģi un citas tautas.
Tautastērps
līdzvērtīgs cepurēm
Vai latviešu garderobē ir kaut kas tik specifisks kā angļiem lēdiju cepurītes? Ir, un tas ir tautas-
tērps — atzīst A. Strautmane. Pasaulē brīnās, sajūsminās, nesaprot un gaida, kādas būs jaunās karaļnama dāmu cepures. Latvijā varētu runāt par tautastērpu. “Ārzemnieki brīnās par tautastērpu — gan ar plus, gan mīnus zīmi,” pastāsta etiķetes speciāliste. Sliktā nozīmē brīnās ārzemēs, kur vēstnieki ir Latvijas vizītkarte. Ierodoties uz pieņemšanām, vēstnieku sievas izvēlas uzģērbt tautastērpu, bet viņas dzīvesbiedram mugurā ir smokings. Ja nav norādīts, ka jāierodas tautastērpā, tad tā uzģērbšana padarīs vēstnieku pāri par nesaprastu vai — vēl ļaunāk — apsmieklu. “Tas ir īpašs tērps, taču esam aizgājuši tā valkāšanā nepareizā virzienā. Tam ir nepieciešama pareizā telpa un vieta,” iesaka etiķetes speciāliste. Pozitīvs piemērs tautastērpam ir Dziesmu svētki, kur tā uzģērbšana amatpersonai ir pieņemama. Līdzīgi var sameklēt citus svētkus vai pasākumus, kur tautastērpa uzģērbšana neliks citiem par to pasmaidīt, bet radīs pozitīvu iespaidu.
Jābūt
pārliecinātam
“Jāprot nest,” galveno, kas jāievēro apģērba izvēlē, norāda etiķetes speciāliste. Viņa iesaka neskriet pakaļ visām modes tendencēm, bet izvērtēt kritiski, vai modes prasības atbilst augumam. Bez pārliecības uzģērbts vismodernākais apģērbs var radīt pretēju efektu, nekā cerēts. Kāda jēga uzvilkt kaut ko modernu, ja tas pašam īsti nepatīk? Par savu apģērbu jābūt pārliecinātam. Ikviens būs novērojis, ka vienāds apģērbs dažādiem cilvēkiem neizskatās vienādi, un iemesls nav tikai augums. Iemesls — spēja apģērbu “nest”. ◆
