Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir apkopojis informāciju par kūlas ugunsgrēku skaitu novados. Dati liecina, ka šogad Aizkraukles pusē vislielākajā platībā kūla svilusi Jaunjelgavas novadā, kas ir 19. “ugunīgākais” rezultāts Latvijā kopumā.
Jaunjelgavas novadā pērnā zāle svilināta 16 reižu un izdedzis 231 410 kvadrātmetru. Tikai vienu reizi kūla svilusi Skrīveros un izdedzis 2,1 hektārs (71. vieta Latvijā). Kokneses novadā reģistrēti četri kūlas ugunsgrēki un izdeguši 1,55 hektāri (77. vieta).
Meteorologi drīzumā sola pirmo sniegu, un droši vien ir tādi zemes īpašnieki, kuri atviegloti uzelpo, jo sniegs uz laiku noslēps nesakoptos laukus un teritorijas. Taču tas ir tikai uz laiku, un pavasarī atkal sāksies prātošana par to, ka ar pērno kūlu neko vairs nevar darīt, kāds ļaunprātis to aizdedzinājis, bet atbildība jāuzņemas zemes īpašniekam. Kā liecina pieredze, pirmie kūlas ugunsgrēki tiek reģistrēti pat janvārī vai februārī — tiklīdz sācies pirmais atkusnis, bet ik dienas ievērojams kūlas ugunsgrēku skaits ir martā un aprīlī. Pēc VUGD informācijas, apmēram 70% kūlas ugunsgrēku notikuši tieši pašvaldībām piederošajās teritorijās.
Var teikt, ka viens pavasaris ir lietaināks, cits sausāks, un no tā lielā mērā ir atkarīgs kūlas ugunsgrēku skaits. Tomēr, pārskatot pēdējo gadu statistiku, var pārliecināties, ka Latvijā gadu no gada ir tādi novadi, kur šo ugunsgrēku skaits mērāms desmitos, bet ir novadi, kur nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Vai tā ir sagadīšanās vai tomēr attieksme pret vidi, kurā dzīvojam, un saimniekošanas veids? ◆
