Kurmenē tikties ar iedzīvotājiem, īpaši jaunajiem vecākiem un viņu bērniem, ieradās Sorosa fonda Latvijā pārstāve, iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām” vadītāja un konsultante Aija Tūna. Ar kurmeniešiem viņa pārrunāja dažādus bērnu audzināšanas aspektus, savukārt “Staburagam” atbildēja uz jautājumiem, saistītiem ar Sorosa fonda atbalstītajiem pasākumiem.
Sorosa fonda naudas nebūs
Kopš 2009. gada rudens Kurmenes skola, vēlāk, kad skolu likvidēja, ar biedrības “Kurmenes viļņi” un Kristīnes Jansones atbalstu piedalās iniciatīvā “Pārmaiņu iespēja skolām”. Realizēti četri lieli projekti — “Ideju, iniciatīvu un kultūras centrs Kurmenes pamatskolā”, “Kurmene ar skatu uz nākotni”, “Kurmītis” un “Kvalitatīvas mācīšanās pieredzes veicināšana pirmsskolas vecuma bērniem un atbalsts ģimenēm Kurmenes pagastā”. No fonda saņemti 25,4 tūkstoši latu. Diemžēl šis ir pēdējais programmas darbības gads, jo 2014. gadā Sorosa fonds atbalstu nepiedāvās.
Aija Tūna Kurmenē bija pirmo reizi. Pēc nelielas ekskursijas “Baltajā skolā’’ un bijušajā Kurmenes pamatskolā jautāju viņai, vai tagad var apkopot piecu gadu laikā padarīto un runāt par rezultātu?
— Ceru, ka darbība programmā deva iespēju iekārtot vidi un izveidot darbības modeļus nākotnei. Bija arī pietiekami daudz laika saprast, kas cilvēkiem interesē, kas ir un kas nav vajadzīgs. Fonda piešķirtie līdzekļi ļāva apjaust arī nepieciešamās summas interesējošo pasākumu realizēšanai. Kurmenē ir sagatavota infrastruktūra un cilvēku potenciāls, tagad jāsāk reāli darboties, negaidot palīdzību no malas.
Nepietiek
cilvēku
— Šāda naudas došana atgādina dzīvības uzturēšanu organismam, kuram patiesībā lemts mirt.
— Visām projekta dalībskolām esam teikuši, ka šis ir finansējums, lai kaut ko iekustinātu. Skaidri jāapzinās, ka no malas naudu neviens vairs nedos. Kristīne Kurmenē ir kā stāsta skeptiskā varone. Viņa teic, ka viss notiek par lēnu, par maz, rezultātu gribas sasniegt ātrāk. Bet jau tagad redzams, pēc kādiem speciālistiem — koordinatoriem, pirmsskolas darbiniekiem — ir pieprasījums. Toreiz, pirms pieciem gadiem, kad iniciatīvu sākām, visas skolas bija saplānojušas neskaitāmas aktivitātes, bet drīz vien saprata, ka nav tik daudz cilvēku un vieni un tie paši nevar nākt uz desmit dažādām nodarbībām. Ar projektiem arī centāmies mudināt cilvēkus sākt domāt nevis tikai šodienai, bet ilgtermiņā.
Vieta vienas dienas atpūtai
— Kāda ir Kurmene, tās perspektīvas salīdzinājumā ar pārējiem projekta dalībniekiem?
— Kurmenes pamatskolas gadījums ir īpašs. Skolu slēdza iniciatīvas darbības vidū. Citviet skolas bija tikko slēgtas, un mēs strādājām pie tā, lai ēkas neaizietu zudībā, lai uz nodarbībām jaunieši nāktu vakaros, nedēļas nogalēs. Tāpēc Kurmeni salīdzināt ar citiem nav īsti korekti.
Lai cik paradoksāli izklausītos, skolu kolektīvi, skolotāji bieži neprot organizēt, vadīt pieaugušos, jo pieraduši strādāt tikai ar bērniem. Neapšaubāma ir Kristīnes un viņas komandas izaugsme šajos gados. Katrā telpā, katrā realizētajā iecerē ir sperti pirmie mazie solīši, un ir jāsaprot, ka viss uzreiz ar plašu vērienu nenotiks. Ieviešamajiem pakalpojumiem jābūt mērķtiecīgiem un pamatotiem.
Kurmene ir ainaviski skaistā vietā, tuvu Rīgai. Siguldas, Ķemeru, Tērvetes takas ir apmeklētāju pārpildītas, bet šī varētu būt brīnišķīga vieta, kur ģimenei atbraukt vienas dienas atpūtā. Taču tad te vajag nodrošināt pilnu atpūtas vietas kompleksu — piekļuvi skaistajām vietām, aktīvās atpūtas laukumus bērniem, vietu, kur ģimenei paēst. Ar jau esošo infrastruktūru Kurmenei ir iespējas kļūt par šādu tūristu iecienītu vietu. No malas gan to neviens nedarīs, tikai no pašiem viss atkarīgs. ◆
