Ar gājienu, kas sākās pie Aizkraukles novada ģimnāzijas, veda pa rekonstruētajām “Purvciema” ielām un noslēdzās pie lielākā bērnu rotaļu laukuma starp Jaunceltnes ielas 43. un 51. māju, simboliski tika atklāta pārbūvētā pilsētas daļa — ielas, iekšpagalmi un rotaļu laukumi.
Gājiena sākumā gāja ķekatnieki un folkloras kopas “Karikste” dalībnieki, spēlējot un dziedot, jo visur, kur ierodas ķekatnieki, viņi līdzi atnes arī svētību. Gājienā piedalījās Aizkraukles novada izglītības iestāžu audzēkņi, pašvaldības pārstāvji, iedzīvotāji un būvnieki no SIA “VIA”. Pasākuma noslēgumā Aizkraukles novada domes vadība pateicās būvniekiem un visiem, kas strādāja “Purvciema” pārbūvē. Lācis aicināja domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu, būvuzraugu Rolandu Šteinbergu un citus izlēkt skalu deju virs krusteniski saliktas Lielvārdes jostas, skanot vārdiem: “Ej, Laimīte, tu pa priekšu, es tavās pēdiņās!”.
“Lai visiem pārbūvētajā “Purvciemā” ir laba dzīvošana!” novēlēja pašvaldības pārstāvji.
SIA “VIA” “Purvciema” ielu un iekšpagalmu pārbūvi Aizkrauklē veica pusotru gadu un pabeidza šīgada 20. augustā, kā bija plānots, bet vēl turpinās digitālā uzmērīšana un paveikto darbu saskaņošana, jāiegūst atzinumi arī no “Latvenergo”, “Lattelecom” un citiem uzņēmumiem. “Ne visu uzņēmumu pārstāvji uzreiz apstiprina saskaņojumu, piemēram, “Latvenergo” darbinieki apgalvoja, ka uzņēmuma strādnieki būvdarbu laikā ir sabojājuši kabeli pie Sprīdīša ielas 6. mājas, savukārt būvnieki sacīja, ka to nav redzējuši, nebija arī noformēts abpusēji parakstīts akts par kabeļa bojāšanu. “Lai salabotu kabeli un nodrošinātu apkārtesošajiem objektiem netraucētu elektroapgādi, asfaltu kabeļa bojājuma vietā nācās demontēt,” stāsta Aizkraukles novada pašvaldības projektu vadītājs Dzintars Grundšteins. Viņš informē, ka visa “Purvciema” rekonstrukcija izmaksāja 4,1 miljonu latu: iekšpagalmu pārbūve — 3,3 miljonus, Jaunceltnes ielas posma no krustojuma ar Gaismas ielu līdz veikalam “Beta” pārbūve — 185 tūkstošus, Maurēnu ielas izbūve — 385 tūkstošus latu, meža parka labiekārtošana posmā no Bērzu ielas līdz Maurēnu ielai — 169 tūkstošus latu. 85% jeb apmēram divi miljoni latu ir Eiropas Reģionālā un attīstības fonda (ERAF) finansējums, valsts budžeta dotācija ir 73 tūkstoši latu, bet pārējo apmaksāja pašvaldība, aizņemoties Valsts kasē. No ERAF un valsts projekta īstenošanai avansā ir saņemti 90% summas, pārējo pašvaldība atgūs tikai tad, kad būs iesniegta visa ar projektu saistītā dokumentācija. Būvuzraugs Rolands Šteinbergs informē, ka garantijas laiks ir trīs gadi — ja būs kādi defekti, būvnieks tos novērsīs par saviem līdzekļiem. ◆
