Koknesietei Nanijai Sīpolai ir interesants vārds. Viņa zina, ka tas ir tēva dots. Vārds ierakstīts arī baznīcas kalendārā, un jubilāre izpētījusi, ka Naniju Latvijā ir ap simtu. Viņas varētu rīkot savu salidojumu tāpat kā Vizmas. Šajās dienās koknesiete svin 65 gadu jubileju.
Visaizņemtākie ir pensionāri
Kas zina, varbūt tāds salidojums reiz arī notiks, un nešaubos, ka koknesiete būs tā rīkotāju vai vismaz dalībnieču vidū, jo viņai patīk aktīvi darboties. Tas palīdzot uzturēt mundru garu. Nanijas kundze teic — ja vajadzētu sēdēt tikai mājās, beigas būtu, visas kaites par sevi atgādinātu.
Ar Nanijas kundzi tiekamies dienā, kad viņa nesen atsteigusies no Kokneses pagasta senioru kora “Labākie gadi” mēģinājuma. Kolektīvs darbojas jau 15 gadu un gatavojas jubilejas koncertam. To dziedātājas ļoti cītīgi dara Silvijas Cīrules vadībā. Koros Nanijas kundze dzied jau no skolas gadiem.
Jubilāre piekrīt apgalvojumam, ka pensionāri ir aizņemtākie cilvēki, jo daudz kam pietrūkst laika. Koknesē ir savs senioru klubiņš, un cilvēkiem ir iespēja divas reizes mēnesī sanākt kopā pagasta dienas centrā. Ir tik jauki kopā kaut ko paveikt, aizbraukt uz pasākumiem un ekskursijās. Kungus klubiņa aktivitātēs gan iesaistīt grūti.
Pēc miera
uz Norvēģiju
Nanijas kundze ir dzimusi un augusi Sēlpilī. Viņa atceras, ka vecāku mājas bijušas skaistā vietā un netālu pāri upei bijis Oliņkalns ar estrādi. Kad tur spēlējuši mūziku, sētā varējis dzirdēt. Nanijai Sīpolai vēl saglabājusies glezna no vecāku mājām, kurai ir vairāk kā simts gadu. Tās autoru viņa nezina. Gleznu palīdzēja no jauna ierāmēt Aizkraukles mākslas skolas skolotāja Zanda Grigāne.
Tad dzīve jubilāri aizsauca uz Jaunjelgavu un vēlāk uz Koknesi. Ar nākamo vīru Jāni arī satikušies Sēlpilī, kad viņš bijis atbraucis pie radiem uz kartupeļu talku. Tagad savā mājā Koknesē viņi mīt divatā. Meita Ilze dzīvo Norvēģijā, kur izveidojusi ģimeni. Viņai ir darbs savā, pārtikas tehnoloģes, profesijā.
— Kad bijām meitas kāzās Norvēģijā, man ļoti iepatikās šī zeme. Tik skaista, un tur valda tāds miers! Tur neviens tā nesatraucas par daudzām lietām kā Latvijā. Es arī dažkārt “uzvelkos”, bet tur jutos kā cits cilvēks. Norvēģijā gan cilvēki daudz strādā, bet līdz ar to ir nodrošināti, un viņi jūtas pārliecināti par savu nākotni, — stāsta Nanijas kundze.
Jubilāres dēls Vilnis pašlaik strādā Kiprā, bet, iespējams, posīsies mājup. Šo valsti koknesiete gan nav apmeklējusi. Tā kā bērni ir tālu projām, jubilejas Nanijas kundze plaši nesvin.
Pagaidām vecmāmiņai ir tikai viena mazmeitiņa — dēla meita Lelde, kura mācās 5. klasē Koknesē. Patstāvīga, uzcītīga un laba meitene — tā savu mazmeitu raksturo Nanijas kundze. Kad ir iespēja, apciemo vecvecākus.
Izvēlētos vēlreiz
Jubilāre visu mūžu darbojusies ar skaitļiem. Savulaik Jēkabpils tehnikumā apguvusi grāmatvedes un skaitļojamo mašīnu operatores profesiju. Sākumā darbs bijis Jēkabpilī, vairumtirdzniecības bāzē. Galvenā grāmatvede bijusi ļoti stingra un kolēģēm vienmēr atgādinājusi — ja rēķini nesakritīs kaut par mazumiņu, rezultātā mainīsies tūkstoši. Tā arī esot.
Vēlāk strādājusi Jaunjelgavas, tad Kokneses mežrūpniecības saimniecībā un vēlāk arī kolhozā. Nanijas kundze atminas, ka nereti skaitļojuši līdz vēlai naktij, lai sarēķinātu algas, bet tad līdz nākamajai reizei bijis brīvāks laiks. Vai dzīvē vēlreiz izraudzītos šo profesiju? Jubilāre atbild apstiprinoši. Lai arī grāmatvežus uzskata par “sausiņiem”, šis darbs iemāca precizitāti, kas palīdz arī ikdienā. Iepērkoties veikalā, viņa gan dažkārt rēķina līdzi, bet ne vienmēr. Drīzumā Latvijā būs eiro, atkal nāksies rēķināt, bet pie daudz kā jāpierod. ◆
Ar kora dziesmu jau no skolas gadiem
296