Latvijā veciem cilvēkiem ļoti bieži nāves cēlonis ir sirds mazspēja. Patiesībā tā ir daudzu citu sirds slimību beigu stadija, kad pasliktinās sirds muskuļa spēja pumpēt asinis — skaidro kardioloģe Marina Kovaļova. Sirds mazspējas izplatība aug līdz ar vecumu. Taču savlaicīga slimības diagnostika un ārstēšana, kā arī regulāra pacienta uzmanīšana var ievērojami uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti un pagarināt dzīvi.
Biežākais nāves
cēlonis
Slimību profilakses un kontroles centrs 2012. gadā izdeva tematisko ziņojumu par Latvijas senioru veselības situāciju. Tajā uzsvērts, ka Latvijā un arī ES sirds un asinsvadu slimības ir biežāk reģistrētais nāves cēlonis. Sirds kaites nereti pāriet hroniskā sirds mazspējā — piebilst M. Kovaļova.
Latvijā vīriešu mirstība no sirds un asinsvadu slimībām (SAS) vecuma grupā virs 65 gadiem ir aptuveni pusotru reizi augstāka nekā sievietēm. Izplatītākās ir sirds išēmiskās un cerebrovaskulārās slimības, kas skar gan gados jaunus, gan vecus cilvēkus. Sirds išēmiskā slimība ir nāves cēlonis ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem. SAS ir arī izplatītākais pacientu stacionēšanas iemesls. Ārstēšanās ilgums slimnīcā palielinās līdz ar cilvēka vecumu, piemēram, ar SAS sirgstošiem pacientiem
18 — 44 gadu vecuma grupā vidējais ārstēšanās ilgums slimnīcā ir piecas dienas, bet cilvēkiem virs 60 gadiem tas jau pārsniedz septiņas dienas. Latvijā vecajiem ļaudīm ļoti bieži kā nāves cēloni nosauc sirds mazspēju.
Par spīti panākumiem sirds slimību ārstēšanā sirds mazspējas prognoze uzlabojusies tikai nedaudz un joprojām ir sliktāka nekā biežākajām onkoloģiskajām slimībām. Pēc pirmās hospitalizācijas sirds mazspējas dēļ 12 procentu pacientu nomirst pirmo 30 dienu laikā, bet 33 procenti — gada laikā.
Atklāt un ārstēt
laikus
Līdz ar iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma un sirds slimību ārstēšanas uzlabošanos visā pasaulē aug sirds mazspējas pacientu skaits. Eiropā ik gadu tā tiek diagnosticēta 3,6 miljoniem cilvēku. Kaut arī vērojami sasniegumi sirds mazspējas ārstēšanā, pacientu mirstība joprojām ir augsta. Sirds mazspēja skar vienu no pieciem cilvēkiem. “Tā ir pietiekami nopietna lieta. Ir divas pacientu grupas — veci cilvēki, kam sirds muskulis un asinsvadu sieniņas gadu laikā nolietojušās, un pacienti, kas neārstē asinsspiedienu, cukura diabētu, aptaukošanos, kas savukārt izraisa sirds mazspēju arī agrākā vecumā,” skaidro ārste.
Sirds mazspējai raksturīgs elpas trūkums, aizdusa, nogurums, potīšu tūska, paātrināta sirdsdarbība. Tie nav specifiski simptomi, tādēļ, lai apstiprinātu sirds mazspējas diagnozi, nepieciešams veikt papildizmeklējumus — elektrokardiogrammu, krūškurvja rentgenogrammu un ehokardiogrāfiju — uzsver kardioloģe, atgādinot, ka laikus veikta sirds slimību diagnostika un ārstēšana bieži vien pasargā no sirds mazspējas attīstības.
Mūsdienās sirds mazspējas ārstēšana ir kompleksa, orientēta uz mirstības mazināšanu. Tā ietver ne tikai dzīvesveida izmaiņas, ārstēšanu ar vai bez medikamentiem, bet arī dažādu modernu tehnoloģiju izmantošanu, tajā skaitā sirds transplantāciju.
Lielā mērā sasirgšanu ar sirds mazspēju nosaka cilvēku novecošanās un dažu riska faktoru ietekme. “Cilvēkiem ļoti nopietni jāizturas pret savu svaru, jo aptaukošanās, cukura diabēts, kā arī paaugstināts asinsspiedienu palielina slodzi sirdij, bojā asinsvadu sieniņas, kas izraisa dažādas sirds slimības. Ir jādzīvo veselīgi, jālieto kvalitatīvs uzturs,” atgādina M. Kovaļova.
Sirds mazspējas gadījumu skaita pieaugums saistīts arī ar jaunajām tehnoloģijām, kas, piemēram, uzlabo izdzīvošanas iespēju pēc miokarda infarkta. Sirds mazspēja pieaugušo vidū piemīt apmēram diviem trim procentiem, vecumā virs 65 gadiem — līdz desmit procentiem iedzīvotāju, bet vecumā virs 70 gadiem — pat līdz 20 procentiem. Jaunākos gados sirds mazspēju biežāk konstatē vīriešiem, bet vecumā virs 80 gadiem — sievietēm.
Turēties pretī
kustoties
Sirds mazspēja nevar būt vienīgā diagnoze. Tas ir klīnisks sindroms, kas pavada citas sirds slimības.
Eiropas Kardiologu biedrība rekomendē regulāras fiziskas aktivitātes un strukturētus treniņus. Slodzes treniņi uzlabo dzīves kvalitāti un var samazināt mirstību un hospitalizāciju biežumu slimniekiem ar mērenu un vidēji smagu sirds mazspēju. Bet Eiropas statistiskie pētījumi liecina, ka tikai 20 procentu šādu slimnieku piedalās sirds rehabilitācijas programmās. Dažkārt pacientu attieksme pret fizisko treniņu programmām ir noraidoša, lai gan fiziskās aktivitātes dabiski nostiprina sirds muskuli un asinsvadu sieniņas. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka fiziskie vingrinājumi sirds mazspējas ārstēšanā ir gan drošs, gan efektīvs paņēmiens, jo paplašina koronāros asinsvadus, uzlabo asinsriti. Lai mazinātu sirds mazspējas simptomus, pacientiem tiek rekomendēti aerobie treniņi — soļošana, lēns skrējiens, braukšana ar riteni, peldēšana. Ieteicamas arī regulāras pastaigas. Vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes vai aerobie treniņi no divām līdz piecām stundām nedēļā var samazināt mirstību. Fiziskās aktivitātes ir arī ikdienas slodze: staigāšana, kāpšana pa kāpnēm, darbs mājā un dārzā. “Fiziskās aktivitātes ir vajadzīgas, bet tikpat svarīgi ir sekot līdzi savam svaram, ievērot diētu un pareizu ēšanas režīmu. Ja pacients klausa ārstu un ievēro visas rekomendācijas, pieredze liecina, ka pilnvērtīgi un skaisti iespējams dzīvot arī pacientiem ar sirds mazspēju,” pārliecināta M. Kovaļova. ◆
