Mītu Aizkrauklē, bet strādāju Rīgā, un mana ikdiena ir saistīta ar Latvijas mūzikas norisēm. Joprojām vēl dzīvoju komponistam Jāzepam Vītolam veltītās starptautiskās zinātniskās konferences noskaņās. Tā bija veltīta viņa daiļradei, jo šogad atzīmējam 150 gadu kopš izcilā skaņraža dzimšanas, arī UNESCO 2013. gadu izsludinājusi kā Jāzepa Vītola gadu.
Konferenci organizēja Latvijas Mūzikas akadēmija sadarbībā ar Sanktpēterburgas N. Rimska — Korsakova Valsts konservatoriju — bieži aizmirstam, ka apmēram 40 sava mūža gadu Jāzeps Vītols ir pavadījis Pēterburgā un Latvijā atgriezies tikai 60 gadu vecumā. Piedaloties konferencē, kārtējo reizi pārliecinājos, cik maz mēs vēl zinām par it kā labi pazīstamām personībām, cik bieži nākas atklāt pārsteidzošus faktus un ieraudzīt šīs personības no citiem skatupunktiem. Pēterburgas delegācija līdzi bija atvedusi un komentēja daudzas dokumentu kopijas, atklājot ko jaunu par Vītola darbību. Jāzeps Vītols joprojām tiek uzskatīts par visai konservatīvu, taču gan savos darbos, kas pilni novatorisku elementu, gan arī publikācijās mūsu klasiķis atklājas pilnīgi citā gaismā. Konferences laikā Latvijas Universitātes Lielajā aulā noklausījos brīnišķīgu Valsts akadēmiskā kora “Latvija” koncertu ar Vītola kordziesmu programmu diriģenta Māra Sirmā vadībā.
Sezonu atsākusi Aizkraukles tautskola — šo notikumu atzīmējām ar atvērto durvju dienu. Pirmo reizi tautskolā varēs iegūt izglītību arī manis veidotajā programmā “Latviešu mūzikas aktualitātes”. Tajā sniegšu ieskatu mūzikas dzīves norisēs gan mūsdienās, gan vēsturiskā griezumā, piemēram, runāsim par Dziesmu svētku tradīcijām, par mūzikas industriju un mūzikas dzīves infrastruktūru — mums ir tik daudz koncertzāļu, festivālu, pasākumu. Stāstīšu par mūzikas muzejiem Latvijā un pasaulē, jaunumiem Nacionālajā operā un daudz ko citu. Bet galvenais — klausīsimies mūziku, skatīsimies videoierakstus. Programmas piedāvājumā esošo tēmu pietiktu vairākiem gadiem, un tēmu izvēle būs atkarīga arī no klausītāju vēlmēm. Nodarbības Aizkraukles mūzikas skolā gan sāksies tikai janvārī, jo līdz tam ir jāpabeidz grāmata, kas ir veltīta latviešu jaunākajai — pēdējo 20 gadu — mūzikai. Šo grāmatu rakstām seši autori, un man ir uzticēti galvenās redaktores pienākumi.
Pagājusī nedēļa man bija nozīmīga arī ar to, ka pabeidzām sagatavošanās posmu starptautiskajam mūzikas gadatirgum Lielbritānijas pilsētā Kārdifā. Tur šonedēļ sāksies “WOMEX” forums ar apjomīgu izstādi, koncertiem un preses konferencēm. Šis gadatirgus katru gadu notiek citā valstī, tas ir rīkots arī Spānijā, Grieķijā, Dānijā. Latvija ar savu stendu tajā piedalīsies jau astoto reizi. Valsts prezentācijai, kā ik gadu, esam sagata-
vojuši speciālu CD ar latviešu etnomūzikas programmu “Native Music’8”, kurā ir iekļauts latviešu mūzi-
ķu jaunākais devums. Apmeklēšu gan koncertus un skatīšos filmas, gan arī strādāšu Latvijas stendā.
Latvijas notikumu klāstā man īpaši svarīga šķiet Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores Daces Melbārdes izvirzīšana kultūras ministres amatam. Viņu uzskatu par ļoti labu kandidāti — būdama izglītota kultūras zinātnē un strādājot dažādās kultūras organizācijās un projektos, viņa ieguvusi labu reputāciju arī kultūras jomā strādājošo cilvēku vidū. Dziesmu svētku organizēšana, kā arī milzīgs sagatavošanas darbs visu triju Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcijas iekļaušanai UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2003. gadā ir tikai daļa no viņas paveiktā. Dace Melbārde nav politiska figūra, bet gan laba savas jomas eksperte, ko nevarētu teikt par iepriekšējo ministri. Vislielākā kļūda, manuprāt, ir virzīt par nozaru vadītājiem cilvēkus, kuri nepārzina jomu un ir pakļauti riskam kļūdīties pat samērā elementārās lietās.
Protams, kā lielākais Latvijas notikums pagājušajā nedēļā bija valsts budžeta konceptuāla pieņemšana pirmajā lasījumā — tas ir pirmais budžets eiro valūtā. Diemžēl tas neparedz būtiskas pārmaiņas zinātnes darbiniekiem — vismaz par pamata radīšanu kvalitatīvam izrāvienam runāt nevaram. Strādājot Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā kā pētniecei, man arvien nākas pārliecināties par to, cik šobrīd nestabila ir valsts vadītāju ieinteresētība zinātnes attīstībā Latvijā. To, ka skolotāju darbs netiek adekvāti novērtēts, visi zina, taču ne visi apjauš, ka arī zinātnieki nereti strādā ar galīgi novecojušu tehnisko aprīkojumu, ka valsts programmās nav paredzēti līdzekļi grāmatu izdošanai un tos zinātnieki meklē paši, un pat uz starptautiskām konferencēm viņiem nereti jābrauc pašiem par saviem līdzekļiem.
Cits notikums, kuru diez vai visi pamanīja, bija rakstnieku grupas ierosinājums Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu nodrošināt ar noteiktiem maksājumiem no akcīzes nodokļa, kā tas ir Igaunijā — šāds modelis funkcionēja arī Latvijā, taču tika mainīts. Noteiktu procentu piesaiste no akcīzes nodokļa nodrošinātu fonda darbības stabilitāti un neatkarību no politiskajām un ekonomiskajām svārstībām.
Arī mūzikas dzīvē pagājušajā nedēļā bija lieli notikumi. Viens no tādiem — Latvijas Radio kora sagatavotā laikmetīgās mūzikas pirmatskaņojumu programma “Atspulgi” Latgales vēstniecības “Gors” koncertzālē Rēzeknē. Šī koncertzāle ieguvusi labu slavu ar savu lielisko akustiku un šajā ziņā jau tiek uzskatīta par labāko Latvijā. Šī pati programma dienu vēlāk izskanēja arī Rīgas Domā, kur katedrāles akustika kā vēl viens instruments iezīmēja citādu darbu skanējumu. Man neizdevās šajos koncertos būt klātienē, dzirdēju vien dažus fragmentus, tas tiešām ir bijis nozīmīgs notikums. Viens no spilgtākajiem koncertprogrammas elementiem bija pianista Vestarda Šimkus komponētais koncerts korim ar orķestri, taču tikpat spilgti — arī kora atskaņotie komponistu Pētera Vaska un Jura Karlsona jaundarbi.
Savukārt Dizaina fabrikā “D.FAB” notika koncerts, kurā bija iekļauta Daugavpilī dzimušā igauņu komponista Eižena Birmana tviteropera — kantāte “Nostra culpa”. Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” šo darbu atskaņoja pirmo reizi. Opuss radies pēc amerikāņu ekonomista Pola Krugmana un Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa blogošanas vietnē “Twitter”. Tviteropera ir interesants laikmetīgās mūzikas darbs, kas sabiedrībā radījis plašu rezonansi.
Nedēļas nogali pavadīju Aizkrauklē kopā ar ģimeni, baudot rudenīgo dabu un mazliet pastrādājot dārzā — ikdienā dārza darbu priekam laika tikpat kā neatliek.
