Skolotājiem intensīvākais mācību process un zināšanu papildināšana ir laikā, kad skolēni atpūšas — brīvdienās. Arī šogad oktobra beigās, kad skolēniem būs rudens brīvdienas, lielākā daļa Aizkraukles reģiona skolotāju dosies uz dažādiem kursiem, semināriem, pieredzes apmaiņas braucienos un uz metodisko apvienību tikšanos, ko lielākoties organizē Aizkraukles novada izglītības pārvaldes speciālistes.
Līgumu slēdz gadam
Aizkraukles novada izglītības pārvalde pēc novadu izveidošanas koordinē Aizkraukles, Skrīveru, Jaunjelgavas un Neretas novada izglītības iestāžu sadarbību. Pārvaldes vadītāja Astra Siliņa stāsta, ka šobrīd strādā pie budžeta izveides nākamajam gadam un drīzumā uz tikšanos aicinās sadarbības pašvaldību pārstāvjus: “Līgumu ar pašvaldībām slēdzam vienam gadam, tāpēc katru gadu tas jāatjauno. Aicinu visus kopā, pārrunājam, vai turpināsim sadarbību, stāstu par plāniem, iespējām un vajadzībām, kas jāņem vērā, veidojot budžetu. Pagājušajā gadā, sadarbojoties ar pašvaldībām, sagādājām pusdienas olimpiāžu dalībniekiem. Saņēmām atzinīgus vārdus no skolotājiem, jo tas bērniem nozīmē ļoti daudz — viņi ir agri cēlušies, vairākas stundas pavadījuši olimpiādē, bet mājās nokļūst pievakarē. Diemžēl ne visi var atļauties pusdienot kafejnīcā, nereti bērns piedalās vairākās olimpiādēs, tāpēc jāņem vērā, ka vecākiem ir ierobežoti līdzekļi. Šogad galvassāpes sagādāja valdība — vēl oktobra sākumā nebija skaidrības, kā būs ar skolotāju darba samaksu. Tā līdz šim vēl nebija bijis.”
Meklē jaunas vēsmas
Tradicionāli skolēnu brīvdienas izmanto skolotāju izglītošanai, informēšanai un pieredzes apmaiņai, lai no tā neciestu mācību process.
“Arvien meklējam aktualitātes, jaunas idejas, jaunas vēsmas Latvijas izglītībā un cenšamies kaut ko no tā īstenot arī Aizkrauklē. Aicinot lektorus vai rīkojot skolotājiem meistarklases, svarīgi organizēt tā, lai katrs no šīs tikšanās gūtu pēc iespējas vairāk. Lai tas būtu saistoši gan pirmsskolas skolotājam, gan filologam un ģeogrāfam. Ir daudz lektoru, kurus varētu un vajadzētu aicināt, taču finansējums ir ierobežots, tāpēc meklējam dažādas iespējas,” stāsta Aizkraukles novada izglītības pārvaldes speciāliste izglītības iestāžu darbā Staņislava Krieva. Viena no tām — apvienot radniecīgas metodiskās apvienības, piemēram, ķīmiķus, biologus un vides zinātnes skolotājus, atrast tēmu un virzienu, kas ir saistošs visiem.
Domā par darba stilu
Viens no virzieniem, kurā jau vairākus gadus intensīvi darbojas Aizkraukles novada izglītības pārvalde, iesaistot sadarbības skolas, ir humānā pedagoģija. Pirmsākumi rodami pirms četriem — pieciem gadiem, kad kolēģi no Smiltenes novada izglītības pārvaldes aicinājuši uz pirmajiem humānās pedagoģijas guru, Šalvas Amonašvili semināriem. “Smiltenieši ir Latvijas celmlauži humānajā pedagoģijā, un arī mūsu izglītības iestādes tajā iesaistās arvien aktīvāk. Pirms jaunā mācību gada Aizkraukles novada ģimnāzijā rīkojām humānās pedagoģijas semināru un meistarklases skolotājiem, par ko saņēmām dažādas atsauksmes. Tāds arī bija semināra mērķis, lai ikviens pārdomā savu darba stilu, iespējams, kāds skolotājs saprata, ka ir kaut kas jāmaina, bet kāds guva apstiprinājumu, ka tā jau strādā. Andreja Upīša Skrīveru vidusskola ir viena no tām izglītības iestādēm, kur skolotāji jau vairākus gadus ievēro humānās pedagoģijas principus, un tas ir jūtams it visā, ko viņi dara,” teic Staņislava Krieva.
Tā nav visatļautība
Nereti skolēni zina savas tiesības skolā, bet par pienākumiem aizmirst. Kā mūsdienās skolotājam izveidot labas attiecības ar skolēnu, paliekot gan draugam, gan tam, kurš izvirza prasības?
“Humānā pedagoģija nenozīmē visatļautību,” teic Staņislava Krieva. “Ir tikai citāda attieksme pret bērnu, pārējais jau ir tā pati klasiskā pedagoģija. Tāpat kā dzīvē vienu un to pašu teikumu var pateikt dažādi, vienas un tās pašas prasības var formulēt dažādi, tāpat ir arī skolā. Humānajā pedagoģijā viss sasniedzams ar mīlestību, bērnam jāsajūt, ka viņu mīl. Tas ir pamats. Arī pats spurainākais, pats nepaklausīgākais bērns, jūtot, ka viņu mīl, ka skolotājs ir ieinteresēts viņa izaugsmē, attīstībā, noteikti nestāsies pretī naidīgā noskaņojumā.”
Krievas kundze arī atzīst, ka tas nemaz nav tik viegli un vienkārši izdarāms: “No vienas puses, liekas, nekas grūts tas nav, bet, no otras, — tas ir pat ļoti grūti. Atslēgas vārds ir mīlestība, tāpēc skolā var strādāt tikai tādi cilvēki, kuri mīl bērnus.”
Dosies uz Igauniju
Aizkraukles novada izglītības pārvalde 21. oktobrī skolotājiem organizē braucienu uz Igauniju, kur semināru par humāno pedagoģiju vadīs lektori no Krievijas, savukārt rudens brīvdienu nedēļā — no 27. līdz 31. oktobrim — Brocēnu novada Blīdenes pamatskolā notiks Šalvas Amonašvili autorseminārs. Humānā pedagoģija, pamatojot ar klasiķiem, sakārto domāšanu, sarindo vērtības un nosauc tās īstajos vārdos. Iespējams, daudzi skolotāji ikdienā par to neaizdomājas, bet humānajā pedagoģijā tas viss ir atspoguļots kā vesela sistēma, nevis dažas detaļas.
Rudens brīvdienās Aizkraukles novada izglītības pārvalde rīko arī pieredzes apmaiņas braucienus, ekskursijas, izbraukuma seminārus, kuros skolotāji dalās labās prakses piemēros — ģeogrāfijas skolotājiem organizē braucienu uz Cēsu zinātnes centru, mājturības skolotājiem būs radošās darbnīcas, fizikas skolotāji brauks uz Lielvārdes izziņas un eksperimentu centru.
Vēl viena svarīga joma, kurā strādā Aizkraukles novada izglītības pārvalde, ir pirmsskolas un sākumskolas pēctecības nodrošināšana. Viens seminārs šoruden jau bija Aizkrauklē, bet 23. oktobrī Aizkraukles novada pirmsskolas un sākumskolas skolotāji dosies uz Ikšķiles vidusskolu, kur notiks seminārs par šīs pēctecības nodrošināšanu. “Mērķis ir izrunāt neskaidros jautājumus par pirmsskolas nodarbībām, lai būtu skaidrība, cik daudz septiņgadīgajam bērnam jāprot, pirms viņš sāk skolas gaitas, lai, aizejot uz skolu, bērns būtu drošs par sevi un arī skolotājai pārejas periods nebūtu uztraukuma un neziņas pilns,” teic Staņislava Krieva.
Nav ekonomiska
pamatojuma
— Kā vērtējat paziņojumu, ka novadu reforma nav izdevusies un, iespējams, atkal jāatgriežas pie iepriekšējās — rajonu sistēmas? Ko tas nozīmētu izglītības jomā strādājošajiem?
“Manuprāt, tolaik pārkārtošanās, pārstrukturizēšanās periodā cilvēki daudz zaudēja, bija apmulsuši, neziņā par to, kas un kā notiks visās jomās, ne tikai mēs, izglītības jomā strādājošie. Tad, kad izveidojās novadi, daudzas pašvaldības atdalījās, skolotāji to ļoti pārdzīvoja. Kādus lektorus var aicināt, kādus pieredzes apmaiņas braucienus rīkot, ja novadā ir divi fizikas vai latviešu valodas skolotāji? Skolotāji no tā negūst neko. Joprojām kā seni draugi sazinās viens ar otru, konsultējas, jo nevar jau tik viegli aizmirst to, kas veidots gadu desmitiem. Ja tagad paziņos, ka novadu izveidošana nav izdevusies un jāatgriežas pie iepriekšējās sistēmas, šķiet, ka ar cilvēkiem rotaļājas spēļu laukumā,” domā Krievas kundze.
Arī Astra Siliņa teic, ka novadu izveidošanai nesaskata ekonomisku pamatojumu, turklāt pie viņas pēc padoma joprojām regulāri vēršas skolotāji un kolēģi no izglītības iestādēm, ar kurām sadarbības līgumu vairs neslēdz, bet labas attiecības saglabājušās no iepriekšējiem gadiem. ◆
