“Kas par daudz, tas par skādi — tā vēsta kāds teiciens. Manuprāt, to var attiecināt arī uz pašreizējo kampaņu, kas veltīta pārejai uz eiro,” saka pļaviņietis Jāņa kungs.
Mūsu lasītājs nesaprot, kāpēc trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas cenas ir jānorāda gan eiro, gan latos. Viņaprāt, tas tik jauc galvu gan pārdevējiem, gan pircējiem. “Pircējs jau tāpēc neko nezaudētu, ja tagad cenas būtu norādītas tikai latos, bet pēc Jaunā gada — eiro. Mana kaimiņiene, kura ir krietni gados, pēdējā laikā vairākkārt pat atgriezusies mājās bez iecerētajiem pirkumiem, jo cenu eiro bija noturējusi par latiem. Man muļķīga šķiet arī kampaņa “Godīgs eiro ieviesējs”. Pāreja uz eiro jau nav naudas reforma, par kuru gan nekādas kampaņas nerīkoja — vienkārši vienā naktī īstus darbarūķus, kuri visu mūžu vecumdienām bija krājuši naudiņu, padarīja par pēdējiem ubagiem. Piemēram, 1991. gadā 1000 rubļu pārvērtās par 5 latiem. Tagad vismaz ir noteikts maiņas kurss, pēc kura notiks pāreja. Šoreiz visa nauda, kas cilvēkiem ir mājās vai bankā, tiks apmainīta, un nevienu latu iedzīvotāji un uzņēmumi maiņas laikā nezaudēs! Tas, ka cenas pieaugs, ir skaidrs, bet ne jau eiro dēļ — tiklīdz kļūst dārgāka elektrība, gāze, mainās cenas arī pārtikai un komunālajiem pakalpojumiem. Un, ja nu kāds uzņēmējs par pāris eirocentiem paaugstinās cenu, par ko gan uztraukties? Visu laiku cenas pieaug. Savulaik baltmaizi pirku par 9 santīmiem, pāris gadu laikā cena pieaugusi līdz 30 santīmiem. Kāpēc par to neviens neuztraucas?
Domāju, ka reklāmu nevajadzētu nemaz, pietiktu ar paziņojumiem, ka no jaunā gada visas cenas būs reizinātas ar 1,42. Reklāmai paredzēto naudu varētu izmantot labdarībai. Savukārt no 1. janvāra mēs, norēķinoties ar eiro, maksātu to summu, kāda cenā būtu norādīta.”
Uzklausīja
Ināra Sudare
