Uz dzīvi Īrijā aizbraukuši daudzi latvieši, taču gadās arī otrādi — dzīvot Latvijā pārceļas īri. Dzimusi Īrijā, bet nu jau vairākus gadus Latvijā, Skrīveros, dzīvo Čiepa.
Atrod uz ceļa
Maza, aktīva un dzīvespriecīga sešgadīgā sunene Čiepa nu jau trīs gadus bauda dzīvi ciemata nomales privātmājā. Pie latviešiem Elīnas un Daira, kuri tolaik dzīvoja Īrijā, dzīvnieciņš nonāca tieši no ceļa. Atrada mazu melnu kamoliņu ceļmalā notriektu, sadragātu — salauztām kājām, žokļa kauliem, pilnu mutīti akmeņu un smilšu. Varēja atstāt, neieraudzīt, ka mazais netīrais murskulītis elpo, un galu galā pat tad, ja vēl dzīvs — kādēļ pūlēties un tādu kranča kucēniņu ārstēt? Taču paņēma, nomazgāja, sameklēja ārstu, kurš mazajam kucēnam veica operāciju, nofiksēja žokļa kaulu, ieģipsēja lauztās kājiņas tik labi, ka tagad pat nevar nojaust bijušās vainas. Operācija un ārstēšana izmaksāja vairāk kā pustūkstoti eiro, bet suņuka ceļojums uz Latviju, uz Skrīveriem, — vairākus simtus eiro.
Uz vienu roku ar
fretku
Čiepa ir mīlīga, jautra, rotaļīga, dzīvespriecīga. Draiskā mājas sardze iebaksta melno, vēso purniņu plaukstā — noglāsti taču! Paķer zobos gumijas bumbiņu un met, cik spēka, gaisā, raugās apaļām, gudrām un mazliet nerātnām acīm — skrienam, kurš pirmais!
Pirms kāda laika, kad suņuks sametās uz vienu roku ar fretku, draiskulībām nebija robežu — gāja kā vēja dzīts smilšu virpulis visam pāri un, kur varēja, arī cauri. Nu fretka ir jaunās mājās, bet nekas, nav ko skumt, Čiepai tāpat ir lieliska sabiedrība — lielais suns Maksis un abi kaķi Muris un Princis. Četratā nav garlaicīgi.
Garšo melones un arbūzi
Un, protams, saimniece. Ar saimnieci ir interesanti, Čiepa viņu īsti nesaprot: vispirms iemāca sunim atbildēt uz telefona zvaniem — pienest mazo melno kastīti, kad tā sāk skanēt. Bet, kad sunim nejauši pāris reižu paslīd zobs, vairs neļauj pakalpot. Tomēr visādi citādi saimniece ir laba, tikai ar telefonu nedalās. Toties kā ēdina! Dod visu, ko suņa sirds kāro. Visvairāk Čiepai garšo melones un arbūzi. Viņa labprāt ogo piemājas zemeņu dobē. Apošņā katru sarkano ogu un izvēlas visgatavāko. Eleganti notiesā. Garšīgi un veselīgi.
Rāda, kā sauļojas
Čiepiņa, lai gan nav īpaši skolojusies, saprot visu, ko saka, ne tikai sēdēt, gulēt un dot ķepu. Ja vajag, var arī parādīt, kā meitenes jūrmalā sauļojas: apveļas uz muguras un atmet galvu un kājas. Ja bēdīgs prāts, suņuks cenšas iepriecināt — kā dzīvespriecīgs zvaniņš pieskandina māju un pagalmu. Līdzjūtīgi pieglaužas un pagrūž bumbiņu: nav, te ko skumt, labāk paspēlējamies! ◆
Čiepas lielā veiksme — latvieši
255