Ne pārāk tālā pagātnē ir laiks, kad Latvijā slēdza daudzas lauku skolas un to audzēkņiem nācās meklēt jaunas mācību, bet skolotājiem — darba iespējas. Tā Valles vidusskolā strādāt sāka trīs skolotāji no slēgtās Bārbeles pamatskolas. Par viņu izvēli, situāciju šobrīd un nākotnes perspektīvām stāsta mājturības skolotājs Gints Lācis, angļu valodas skolotāja Jolanta Ģeķe un informātikas skolotājs Agris Rāgs.
Divas specialitātes, divi darbi
Ginta Lāča skolotāja darba stāžs ir 15 gadu. Pabeidzis Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledžu, bijis mūzikas skolotājs Bārbeles pamatskolā. Pirms deviņiem gadiem absolvējis Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu, bet 2006. gadā iestājies Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, apguva arī mājturības skolotājam nepieciešamās iemaņas un mācījis abus priekšmetus. Kad sākās skolotāju algu optimizācija, nopelnīt varēja arvien mazāk, un skolotājs Gints kļuva par celtnieku.
Lai nezaudētu skolotāja darbastāža gadus, paralēli līdz šim brīdim māca jaunos brauktgribētājus — ir braukšanas instruktors Rīgā. Pirms darba piedāvājuma Valles skolā bijuši arī citi, bet tie nebija savienojami ar instruktora darbu. Tā kā Gintam ir divas specialitātes, mūzikas un mājturības, izvēlējās vieglāk apvienojamo. Pašlaik viņam ir 12 mācību stundu nedēļā, un pārējo laiku vīrietis var sakārtot atbilstoši otram darbam un atpūtai.
Kā iekaisums
Vai ar šādu izglītību viegli nevarētu atrast darbu Rīgā? Gints nosauc divus iemeslus, kādēļ viņš to nedarītu, — lauku māja Bārbelē un nevēlēšanās dzīvot lielpilsētā. Par mazo skolu, arī Bārbeles, slēgšanu skolotājs teic, ka tajās darbs vairāk bija individuāls. Palielinot skolēnu skaitu citās skolās, skolotājiem palielinās slodze, un daļa audzēkņu, kuriem nepieciešama pastiprināta uzmanība, to nesaņem. Rezultāts ir kā iekaisums organismā — skolotājam nav pietiekami daudz laika, lai katram palīdzētu, skolēns bieži vien kaut ko nesaprot. Apstiprinājumu tam var redzēt pārbaudes darbos un galarezultātā mācību gadu vai skolu beidzot. Tāpēc Gints ir par mazajām skolām un mazāku skolēnu skaitu klasēs.
Skolotāja darbu kā prestižu viņš gan nevērtē, bet esot patīkami, satiekot bijušos audzēkņus un arī viņu vecākus, izjust cieņu. “Kaut ko vērtīgu viņos esam ielikuši, un to spēj novērtēt,” saka skolotājs. Cik stabili šīs profesijas pārstāvis var justies laikā, kad izskan kārtējie Izglītības un zinātnes ministrijas draudi slēgt daļu vidusskolu? Gints teic, ka skolotāja arods viņam noteikti nav maizes darbs, tātad arī patika to darīt ir no sirds, nevis aprēķina. Otrs izvērtējuma punkts varētu būt skolas akreditācija, kas paredzēta 2018. gadā. Ja skolēnu skaits nākotnē saruks un vidusskolu nāktos slēgt, pamatskola turpinās darboties, līdz ar to saglabāsies arī darbavieta.
Ar smaidu un
bez uztraukuma
Valles vidusskolā jau trešo gadu angļu valodu māca Jolanta Ģeķe. Sākumā izlīdzot iepriekšējai angļu valodas skolotājai, bet pēdējā gadā, kad vēl darbojās Bārbeles pamatskola, savienoja darbu abās mācību iestādēs. Pēc 14 Bārbelē pavadītajiem gadiem pabeigusi papildu bezmaksas sagatavošanas kursus pārejai no pamatskolas uz vidusskolas posma skolēnu izglītītošanu. Līdz ar to bez liekiem izdevumiem bija gatava sākt darbu jaunajā vietā. Jolantai ir arī audzināmā klase, un pamatskolas skolēniem viņa vada pagarinātās dienas grupas nodarbības.
Jautājums par skolotājas profesijas izvēli šoreiz ir lieks, jo pēc smaida un pacilātības balsī, ar kādu viņa stāsta par saviem audzēkņiem, tāpat viss ir skaidrs. Pagājušajā mācību gadā 12. klase labi nokārtojusi angļu valodas eksāmenu, un viens no audzēkņiem iestājies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu nodaļas Angļu valodas specialitātē. Līdz ar angļu valodu viņš apņēmies mācīties arī norvēģu.
Jautāta par laiku, kad slēdza Bārbeles skolu, Jolanta stāsta, ka visi bērni, ar dažiem izņēmumiem, izvēloties, kur turpināt mācības — Skaistkalnē vai Vallē, izlēma par labu Vallei. Tāpēc arī runas par iespējamo lauku vidusskolu slēgšanu viņa uzņem ar smaidu un bez uztraukuma. Cik iespējams, skola saviem audzēkņiem ir atsaucīga, un, piemēram, visiem bērniem līdz
9. klasei nodrošina bezmaksas pusdienas.
Fiziska meditācija
Ne mirkli nedomājot, skolotājai ir gatava atbilde uz jautājumu — ko darītu, ja kādā citā skolā, varbūt tuvāk Rīgai, piedāvātu labāk atalgotu darbu? “Es paliktu Vallē! Pirmkārt, tuvāk dzīvesvietai un arī tāpēc, ka vīram te ir zemnieku saimniecība. Pēc darba skolā tā ir lieliska fiziskā meditācija. Saimniecība ir gan papildu ienākumiem, gan atpūtai. Skolotājas darbs noteikti ir sirdij.”
Līdzīgi domājoši esot arī pārējie bārbelieši, jo pēdējā bijušo kolēģu tikšanās reizē pirms gada stāstīja, ka atraduši darbu Īslīces un Uzvaras skolā. Savu un kolēģu darbu Jolanta uzskata par prestižu, bet jaunie speciālisti uz lauku skolām nākot negribīgi. Šajā mācību gadā Vecumnieku novadā darbu sācis tikai viens augstskolu tikko beigušais skolotājs.
No kara aviācijas pie datoriem
Trešais no Bārbeles ir Valles vidusskolas informātikas skolotājs Agris Rāgs. Strādāt Vallē sācis kopā ar tolaik jauno skolas direktoru Česlavu Batņu. Atceroties to laiku, Agris stāsta, ka skolā bija jūtamas lielas pārmaiņas. Česlavs, cilvēks, kurš pārsvarā saistīts ar mūziku, pēkšņi kļuva par iestādes vadītāju. “Tas ir kā peldētnepratēju iemest ūdenī. Bija jāķepurojas un jāmācās peldēt. Tajā laikā dibinātā vokālā ansambļa darbība kādu brīdi bija pārtraukta, bet tuvākajā laikā to paredzēts atjaunot.”
Agris, līdzīgi kā kolēģis Gints Lācis, arī strādā papildu darbu. Viņš ir Vecumnieku novada domes vecākais datortīklu administrators. Pirms tam Vallē zēniem bija mājturības skolotājs. Nelielās pārmaiņas viņa dzīvē radīja darba vietu kolēģim Gintam. Agris skolā atbild par raitu datoru darbību, kā arī palīdz skolotājiem darbā ar elektronisko “e — klasi”. Papildus šo pakalpojumu šogad palīdz apgūt kolēģiem Skaistkalnes vidusskolā un Stelpes pamatskolā, kā arī visās novada skolās un par izglītību un bērniem atbildīgajās iestādēs ievieš programmu “Rūpju bērns”.
Skolotāja darbam Agris Rāgs veltījis jau desmit gadu. Viņa pamatizglītība ir radioinženieris, ko piecos gados apguvis kādreiz Daugavpils cietoksnī izvietotajā Jāņa Fabriciusa Daugavpils Kara aviācijas inženieru augstskolā. Sākums gan bija nedaudz atšķirīgs no informātikas un datorlietām. Dzīvē tā sagadījās, ka vai spiestā kārtā nācās iestāties Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē un kļūt par fizikas skolotāju.
Lai peldētu, vajadzīgs ūdens
Kļūt par skolotāju biežāk izvēlas sievietes. Kādēļ vīrieši to dara retāk? Agris teic, ka tas ir stereotips. Vīrieši ir skarbāki, viņiem vieglāk panākt respektu pret sevi, un tehniskos mācību priekšmetus, matemātiku, fiziku, informātiku, vīrietis, iespējams, var izskaidrot labāk. Ilgus gadus tas bija kā klintī iecirsts — sieviete = skolotāja, un vīrietis šajā profesijā bija kā dabas retums. Varbūt tieši Agra dēļ mazā Bārbeles lauku skola sešas reizes piedalījās “Latvenergo” rīkotajā konkursā “Experiments”. Skolotājs atzīst, ka diemžēl, lai katram dotu zināšanas vislabākajā kvalitātē, nepieciešama laba materiālā bāze, uzskates līdzekļi, jo, tēlaini salīdzinot, nevar iemācīties peldēt, stāvot krastā un vicinot rokas. Lauku skolās šo praktisko ierīču, materiālu varētu būt vairāk, bet tas jau ir naudas jautājums.
Kāpēc cilvēks ar tik plašām un pieprasītām zināšanām dzīvo un strādā Vallē, Vecumniekos? Darbu ārpus skolas arvien vairāk, bet skolas vidi Agris tomēr negribot pamest. Tas esot kā vaļasprieks — dot zināšanas bērniem. Arī no praktiskā viedokļa — lati, litri, negulētās stundas, braucot uz Rīgu un atpakaļ, izmaksātu pārāk dārgi. ◆
