Trīs dienas norisinājās Aizkraukles Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīcas draudzes svētki: piektdien bija Lūgšanas un izlīgšanas diena, sestdien — Slavēšanas diena ar liecību vakaru un grupas “Ex Animo” koncertu, bet svētdien —
Kunga diena ar arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vizitāciju.
“No dvēseles, no sirds”
Liecību vakarā koncertu sniedza Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles jauniešu kristīgā grupa “Ex Animo”, kuras nosaukums latīņu valodā nozīmē “No dvēseles, no sirds”.
“Ex Animo” izveidoja šīs draudzes loceklis Andris Mikulis 2004. gadā, bet tās nosaukums radies 2006. gadā. Grupas dalībnieki dzied, spēlē ģitāras, taustiņu, sitamos instrumentus un flautu. Visi kopā muzicē jauniešu dievkalpojumos Svētā Jēkaba katedrālē Rīgā reizi mēnesī un Dieva slavēšanas vakaros. 2009. gadā tika izdots grupas pirmais albums “Mēs lūdzam” ar 15 dziesmām, un lielākā daļa no tām ir pašu sacerētas. “Ex Animo” vēlas izdot jaunu albumu un vāc tam līdzekļus, sniedzot koncertus dažādās draudzēs. Arī Aizkraukles katoļu baznīcā ikviens varēja ziedot grupas jaunā albuma izdošanai.
Notiek dziedināšanas brīnums
Kāda jauniete stāstīja, ka 10 gadu vecumā viņai neveiksmīgi veikta kājas operācija, pēc kuras viņa nokļuvusi invalīdes ratiņos un ilgi cietusi lielas sāpes. Viņa nav spējusi piedot ārstei un daudzus gadus dusmojusies uz Dievu, kāpēc viņš pieļāvis tik smagu ciešanu un sāpju pilnu likteni. Kāds viņu uzaicinājis piedalīties rekolekcijās — lekciju un nodarbību ciklā, kad, noliekot malā ikdienas domas un raizes, viņa pievērsusies garīgajai dzīvei, klusām pārdomām, lūgšanām, izjutusi Dieva klātbūtni. Jauniete guvusi milzīgu prieku, kad beidzot spējusi ārstei piedot, un arī tagad vairs neizjūt ne dusmas, ne naidu. Pēc kāda laika piedalījusies pasākumā, kurā misionārs aicinājis visus slimos zāles priekšā, lai aizlūgtu par viņu veselību. Jauniete ar kruķu palīdzību arī gājusi. Misionārs, redzēdams, ka viena jaunietes kāja ir īsāka par otru, par viņu aizlūdza. Un noticis dziedināšanas brīnums — kāja izaugusi vienādā garumā ar otru, vairs nevajadzējis izmantot invalīdes ratiņus. Dievs viņu izdziedināja ne tikai garīgi, bet arī fiziski.
Par naudu nenopirkt
Svētku noslēgumā, Kunga dienā, Svētās mises laikā draudzes locekļus un viesus pilnajā baznīcā uzrunāja arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. “Man ir kāda laba ziņa. Pirms došanās uz Aizkraukli es jūsu prāvestam Mārim Zviedrim jautāju, vai draudzē ir kādas problēmas, par kurām vajadzētu runāt. Viņš atbildēja: “Es te esmu jau pusgadu un draudzē nekādas problēmas nesaskatu,” sacīja Zbigņevs Stankevičs. “Tā ir laba ziņa, ja draudzē nav problēmu. Jūsu acīs redzu prieku, jūsu sejas staro. Tas nozīmē, ka jūs ticat, gaidāt un cerat uz Dieva svētību.”
Arhibīskaps sacīja, ka sabiedrībā valdošā noskaņa ir baudīt dzīvi, tomēr, ja mēs vēlamies būt Dievam tīkami, mēs nedrīkstam peldēt pa straumi. Dzīve ir cīņa ar kārdinājumiem, problēmām, pretišķībām. Patiesā laime nav grēkot un baudīt visu, ko sniedz pasaule. “Tādai laimei ir īsas kājas, līdzīgi kā alkohola un narkotiku lietošanai — pēc tam cilvēkiem ir ļoti slikti,” uzsvēra Zbigņevs Stankevičs. “Dievs vēlas, lai ikviens no mums būtu patiesi laimīgs visu dzīvi, nevis tikai piecas minūtes. Īstā laime ir dzīvot mierā ar Dievu un ar cilvēkiem, būt pacietīgiem, lēnprātīgiem, nevis tiekties pēc laicīgās mantas, goda, karjeras. Patiesā laime ir Dieva valstībā, bet tā nav nopērkama par naudu.”
