Saskaņā ar žurnālā “Science” publicētā pētījuma rezultātiem nabadzība negatīvi ietekmē cilvēku kognitīvās spējas, ierobežo viņu apziņu un izveido savdabīgu apburto loku. Ik dienu cīnoties par izdzīvošanu, tiek iztērēti prāta resursi. Visbiežāk no tā baidās vecāka gadagājuma cilvēki.
Katru gadu Latvijā tiek veidoti, lasīti un apspriesti miljonāru saraksti, ir noteikta un ik pa brīdim nedaudz papildināta minimālā mēnešalga un iedzīvotāja iztikas minimums. Lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir pa vidu — saņem mazliet vairāk par minimumu, taču nebūt nav miljonāri. Tomēr tas nenozīmē, ka visa šī ienākumu, interešu un visādā citā ziņā raibā kompānija tāpēc vien varētu dēvēties par vidusšķiru — vienalga, vai par noteicošo uzskatītu ekonomisko neatkarību, iedzimtību, izglītības līmeni vai amatu.
Dzīvojot no rokas mutē, cilvēki nav spējīgi koncentrēties uz citiem dzīves aspektiem — darbā lietot iegūtās iemaņas, izglītoties, rast nestandarta risinājumus, izeju atšķirīgās dzīves situācijās. Cilvēki bieži vien ir pamanījušies iekulties dažnedažādos parādos, nerodot veidu, kā atrisināt finansiālās grūtības. Tā vietā viņi izvairās pieņemt noteiktus lēmumus vai veic kļūdainu izvēli, pasliktinot situāciju vēl vairāk. Šādi secinājuši pētnieki.
Četri zinātnieki, kas pārstāv ASV, Lielbritānijas, Kanādas vadošos pētnieciskos centrus, īstenoja divu eksperimentu sēriju, kuru laikā testēja dalībnieku kognitīvo funkciju. Pirmās eksperimentu sērijas laikā tika pieņemts lēmums testēt iesaistīto dalībnieku prāta spējas, ņemot vērā loģisko domāšanu un dažādos atmiņas veidus.
Testā piedalījās personas ar salīdzinoši stabilu finansiālo situāciju un tie, kam nebija pastāvīgu ienākumu avotu — viņu materiālā situācija piespieda domāt par naudas līdzekļiem.
Atklāja, ka personām no otrās grupas kognitīvās spējas strauji pasliktinājās. Rādītāji pazeminājās vēl vairāk, ja eksperimenta veicējiem lika domāt par viņu finansiālo situāciju. Pirmajā grupā nekas tamlīdzīgs netika novērots. Personai, kam prāts bija aizņemts ar trauksmainām domām par rēķinu samaksu, IQ līmenis kritās par trīspadsmit procentiem. To var salīdzināt ar situāciju, kad ir pavadīta bezmiega nakts.
Otrajā eksperimentu sērijā kā dalībniekus izvēlējās fermerus. Pētnieki norāda, ka prāta spējas fermeriem strauji pasliktinājās periodā, kad izaudzētā raža vēl nebija pārdota, salīdzinājumā ar periodu, kad izdevās pārdot. Pētījuma autori skaidro, ka nabadzības draudi nav vienīgais faktors, kas ietekmē prāta spējas. Kā piemēru var nosaukt stresa faktoru.
Pēc veiktā pētījuma sociālajam dienestam, kas iestājas par trūkumcietējiem, savā darbā ir jāņem vērā nabadzīgo personu pasliktinātās prāta spējas. Aizpildāmās pieteikumu veidlapas ir nepieciešams vienkāršot, lai cilvēks varētu saņemt sociālo palīdzību, varētu pieteikties apmācības programmai.
