Katru dienu radio un televīzijā dzirdu, ka jāgatavojas eiro ieviešanai. Man laikam galva par mazu, bet es nekādi nevaru izdomāt, kā man vajadzētu šim notikumam īpaši gatavoties. Zinu tikai, ka tāds būs. Un, kad jau algā dos to eiro, tad ņemšu, cik prasīs veikalā — tik atdošu. Varbūt lielāks maks jānopērk, jo summa taču tagad būs krietni lielāka, tik vērtība tā pati. Zinu arī to, ka bankas kontā mīnusi par plusiņiem nepārvērtīsies. Gribu gan pirms ieviešanas izmēģināt vienu ticējumu dzīvē. Varbūt tas iedarbosies uz eiro: kartupeļu talkas laikā jācenšas paņemt pēdējo kartupeli no lauka, tad būs daudz naudas. Būs jāpastaigā vakaros pa kaimiņu dārziem — viņi gan kartupeļus novāca, bet kādu bumbuli jau vienmēr var atrast. Taču, ja tā labi padomā, tikšanos ar eiro var padarīt par svētkiem — nopirkt jaunu kažoku, augstpapēžu zābakus un 1. janvārī skriet uz bankomātu sasveicināties ar eiro. Būs Indriķim jāprasa nauda, lai varu pienācīgi sagatavoties šim notikumam. ◆
