Pensionārei pastkastītē it kā ievieto zivju eļļas kapsulas, kuras viņa nav pasūtījusi un arī nesaņem, bet pēc tam firma atsūta rēķinu un draud lietu nodot parāda piedziņas firmai — tāds ir kādas Skrīveru pensionāres bēdu stāsts.
“Apvārdo” pa tālruni
SIA “DirectMarketing” pārstāvji savu produkciju — uztura bagātinātājus — piedāvā pa tālruni. Pensionārus, kuri ir veci, nespēcīgi, slimo, viegli var pierunāt, un viņi, noticējuši preparātu ārstnieciskajā spējām, piekrīt to saņemšanai ar pēcapmaksu. Kāda vairāk nekā 90 gadu veca skrīveriete pēc sarunas pa tālruni no sabiedrības “DirectMarketing” saņēma zeltsaknes preparātu, par to samaksāja, taču pēc tam pastkastītē sāka “birt” atgādinājumi par neapmaksātajām “Omega — 3” kapsulām, kuras viņa vispār nav saņēmusi.
Redakcijā vērsās viņas kaimiņiene Mirdza Kļaviņa — lai mēs pastāstām arī citiem lasītājiem, kā māna vecus cilvēkus, kuri vairs lāgā neaptver, ko viņiem stāsta. “Man savas kaimiņienes ir žēl,” saka Mirdza Kļaviņa. “Viņa no firmas “DirectMarketing” vairs nevar tikt vaļā — pastkastītē saņēma vairākus atgādinājumus par 26 latus lielu parādu, no tiem 16 latu jāmaksā par 120 “Omega — 3” kapsulām, kuras viņa nav saņēmusi, bet 10 latu ir parāda administrēšanas maksa. Mana kaimiņiene ir nobijusies un nezina, ko iesākt. Lapiņā ir arī teikts, ka tas ir pēdējais atgādinājums un, ja parādu nesamaksās, piedziņu nodos firmai “Lindorff”, tad būs jāsedz arī izmaksas, kas saistītas ar piedziņu. Lapiņā ir daudz kļūdu, nav garumzīmju. Piezvanīju pa norādīto tālruni un teicu, lai turpmāk veic saraksti latviešu valodā un lai nemāna vecus cilvēkus.”
Atbild Regīna
Igaunijā
Mirdza Kļaviņa atgādinājumu par parāda piedziņu iesniedza arī redakcijai. “Staburaga” reportiere pa norādīto tālruni piezvanīja klientu apkalpošanas centram, atbildēja Regīna, kura savu uzvārdu nenosauca. Viņa sacīja, ka strādā birojā Igaunijā, par zvanu būšot jāmaksā, it kā zvanītu Latvijas robežās. “Mūsu darbinieki zvana potenciālajiem klientiem un piedāvā uztura bagātinātājus, taču vecie cilvēki bieži vien slikti dzird, kaut ko nesaprot vai pārprot, bet, ja rodas kāds pārpratums, viņiem neko nevaru paskaidrot, jo viņi ir nobijušies un kliedz,” viņa stāsta. “Klients var veikt vienreizēju pasūtījumu vai arī mūsu preci saņemt regulāri. Ja prece nav saņemta, jāsazinās ar mums. Šajā gadījumā es uz adresi Skrīveros nosūtīšu veidlapu, kurā klientei ir jāapliecina, ka viņa preci nav saņēmusi un arī nevēlas citu saņemt, un veidlapa jāatsūta mums. Tad mēs atgādinājumu par parāda piedziņu vairs nesūtīsim. Atteikumu var atsūtīt arī pa e — pastu.”
Mēs par to informējām Mirdzu Kļaviņu. Viņas kaimiņiene pēc tam saņēma solīto veidlapu, kuru vajadzēja izpildīt un nosūtīt. “Varu noziedot 35 santīmus un veidlapu aizsūtīt atpakaļ, bet neticu, ka firma pensionāri liks mierā,” viņa saka.
Atsūta 2000 eiro banknoti
“Es tādām firmām neuzticos, tāpēc ir aptiekas, lai prece būtu droša. Kā cilvēki var zināt, vai preparātam ir norādītās dziednieciskās īpašības? Un cena arī ir lielāka nekā aptiekās,” turpina skrīveriete. “Veicot kādu darījumu ar firmām, pēc tam nav iespējams no tām tikt vaļā. Es pēc “Bakker” kataloga pasūtīju tulpju sīpolus, taču ziedi nebija tādi, kādus biju izvēlējusies. Vai tad tā arī nav krāpšana? Tagad “Bakker” mani neliek mierā — atsūtīja 2000 eiro banknotes paraugu, otrā pusē rakstīts, ka nedrīkst nodot citiem. Kāpēc tad jābūt tādai slepenībai, ja tas ir tikai paraugs? Man sola — ja es pasūtīšu puķu sīpolus, varēšu laimēt desmit tūkstošu eiro. Nu kurš gan tādām pasakām noticēs?” ◆
