— Kādas audzēšanai Latvijā būtu piemērotākās pīlādžu šķirnes?
Arvīds Aizkrauklē
Lūk, dažas parastā pīlādža šķirnes:
‘Dirkenii’ (Aurea) — Holandē izveidota šķirne ar zeltaini dzeltenām lapām, kas ar laiku kļūst zaļganas, koka augstums — līdz 7 m, aug lēni, ogas oranžsarkanas;
‘Laciniata’ (Asplenifolia) — lapas ir dziļi šķeltas ar zāģzobainu malu — atgādina papardes lapu, lapas augšpuse tumši zaļa, apakšpuse gaišāka, ogas oranžsarkanas, koka augstums līdz 10 m;
‘Fastigiata’ — šķirni raksturo šaurs, konisks vainags, var stādīt augstos dzīvžogos.
Latvijas kokaudzētavas piedāvā ēdamo pīlādžu šķirnes:
‘Alaja krupnaja’ — ogas lielas, tumši ķiršsarkanas, sulīgas, saldskābas ar vieglu rūgtenumu, koks var izaugt līdz 7 m augsts, šķirnei augsta ziemcietība, bagātīga raža, augļi ienākas septembra beigās;
‘Burka’ — ogas ir divas reizes lielākas kā parastajam pīlādzim, brūni sarkanas, saldskābas, ar vieglu rūgtumu, kokam līdz 2 m augsts, kompakts, skrajš vainags, sāk ražot 2. — 3. gadā pēc stādīšanas, ražo katru gadu, necieš atkušņus;
‘Conzentra’ — ogas pasīkas, oranžsarkanas, ar biezu mizu, saldeni skābas, bez rūgtuma, vainags 3 — 4 m augsts un 1 — 1,5 m plats. Ziemcietība laba, ogas garšīgas uzlējumos, gatavas jau augustā;
Nianse, kas jāievēro, ja vēlaties, lai ēdamais pīlādzis ražotu — ir jāstāda vismaz divi kociņi (var nebūt vienas šķirnes) un attālumam starp tiem nevajadzētu būt lielākam kā 3 m.
