Aizvadītās nedēļas nogalē autokluba “ZAZklubs” biedru sezonas noslēguma brauciens veda arī caur Kokneses novadu. Sadarbojoties ar Kokneses jauniešu biedrību, retro automobiļi bija apskatāmi Kokneses pilsdrupās un Likteņdārzā.
Šīgada sezonas noslēgums “zapiņu” un aktīvās atpūtas cienītājus, ZAZ kluba biedrus, veda uz Latgali. Kluba biedri katrā braucienā izvēlas atšķirīgu maršrutu, šoreiz galamērķis bija Latgale. “Braucam ciemos pie kluba biedriem, kuri dzīvo Preiļu pusē,” stāsta Intars Pavlovičs, “ZAZkluba” vadītājs. “Šoreiz ceļā ir 11 mašīnu, viena “vabolīte” vēl pievienosies Preiļos. Kluba biedri ir no visas Latvijas — Talsiem, Tukuma, Siguldas, Preiļiem, Dagdas un citām vietām. No Aizkraukles reģiona mūsu klubā gan pagaidām nav, bet zinu, ka arī šajos novados ir vairāki entuziasti, “autiņi” garāžās ir, būvē, remontē.”
Kamēr runājamies, pie automašīnām “spīdošām” acīm nāk pusmūža vīri un sajūsmināti aplūko. “Kas tik nebija ar šito piedzīvots,” saka kāds vīrs un papliķē motora pārsegu. Kāds cits palūdz atļauju piesēsties pie stūres un ļaujas sentimentālām atmiņām. Sajūsmu izraisa arī atribūti uz automašīnas paneļa — cigaretes “Rīga” un “Belamorkanal”.
Intars stāsta, ka šīs automašīnas patērē apmēram 7 līdz 10 litru degvielas 100 kilometriem, tomēr, ja saskaitot visus izdevumus, braukt ar “zapiņu” iznākot lēti.
“Spainis detaļu — 20 latu, bet jāņem vērā, ka var nenokļūt līdz galam,” smejas kluba vadītājs. Tālākais bijis ap 5000 kilometru brauciens uz Krieviju, Kirovas apgabala Slobodsku, pilsētu, kur reiz trimdā bija izsūtīts dzejnieks Rainis.
“Ar četriem zaporožeciem un vienu žigulīti ceļā devāmies šīgada jūnijā, braucām pa Raiņa takām. Iespējams, ka cita mašīna tos ceļus nebūtu izturējusi, jābrīnās, kā vispār automašīnas kaut ko tādu spēja pārvarēt. Mums līdzi brauca arī buss ar tehnisko palīdzību,” stāsta Intars. “Ceļā šādus “autiņus” neredzējām, tikāmies tikai ar jau iepriekš sarunātiem ZAZ entuziastiem. Mūs uzņēma kā karaļus, nezinu, kā būtu bijis, ja brauktu ar citām, dārgākām, automašīnām. Ir jau arī nākamā iecere, iespējams, brauksim uz Ukrainu.”
Intars stāsta, ka autovadīšanu apguvis pie piecdesmitajos gados ražota moskviča stūres, bet pašam pirmā automašīna bijusi Audi.
Aizraušanās ar ZAZ sākusies nejauši, pirmo “zapiņu” iegādājies Rumbulā kādā autolaukumā. “Vasarā ar “zapiņu” braucu ikdienā, arī citi kluba biedri brauc,” stāsta Intars. “Ziemā gan nevar, tad uzreiz visādas ķibeles klāt. Katrā ziņā, ja ir slikts noskaņojums, izbrauc ar “zapiņu”, visi smaida un māj, un tad jau atkal ir labi.” ◆
