Kamēr nav īstas pārliecības, negribas tautu mulsināt, bet jau neparedzēti agri Kurzemes jūrmala ir pilna ar bušu makšķerniekiem. Visi ir kā norāvušies no striķa, jo šī copes sadaļa ir līdzīga pavasara spininga bumam vai vimbu copes atklāšanai, kad par visu citu vienkārši aizmirstas.
Uz butēm brauc copmaņi ne tikai no tuvākas apkaimes, bet ir pazīstamas kompānijas no Limbažiem, Valmieras un Alūksnes. Taču jūra ir jūra. Ir lietas, ko vajadzētu iegaumēt ļoti konkrēti, lai neiznāktu tā, ka esat atbraukuši, bet galu galā tāds aplauziens vien ir.
Iemācies no galvas kā reizrēķinu
Bieži vien mēs grēkojam tikai dēļ savas lielās vēlmes atklāt sezonu uz kādu konkrētu zivi, lai tur vai kas, un pirmajā mirklī nedomājam par tām nepatīkamajām asociācijām, ja kaut kas neizdosies, kā gribētos. Ja zivs neķeras, tad te ir pusbēda, jo nevar jau viņām pavēlēt ēst tad, kad katram copmanim iegribas. Daudz trakāk ir, ja uz copi pie jūras nokļūdās attiecībā uz laika prognozēm. Šis faktors ir ļoti būtisks un patiesībā nosaka to, vai būsi atbraucis copēt vai laiskoties.
Jau gadu padsmit, tā kā butes ir vienas no manām iecienītākajām zivīm un arī saistībā ar makšķerēšanu, rakstu un rakstu īsas pamācības mīlēšanā uz šo zivi, bet jau arī šad tad diemžēl kļūdos. Arī man pēc plekstēm ir jānobrauc krietni virs 200 kilometru uz vienu galu, tāpēc tagad vēl stundu pirms izbraukšanas rūpīgi pārbaudu visas iespējamās meteoroloģisko dienestu prognozes, lai pārliecinātos, vai brauciens pēc butēm nebūs velts.
Lai vai kādi vēji pūš, labāk lai pūš pāri
Austrums, dienvidaustrums un ziemeļaustrums ir tie labvēlīgākie vēji plekstu copei jūrā. Vēl der arī rietumu vējš, kas pūš tieši pretī un patiesībā ir pat vislabākais, jo nes buti klāt pie krasta. Tikai nelaime tā, ka līdz ar šo vēju ūdeņi tiek sakulti kopā ar smiltīm un krastā tiek dzīta zāle. Vēlāk, dziļā rudenī vai pat ziemas sākumā, zāle pazūd un vējš no jūras ir ļoti labs bušu copei. Nu pilnīgi garām ir DR un ZR vēji. Ja redzat šādu prognozi, tad es neieteiktu braukt un meklēt piedzīvojumus, kuru vienkārši nebūs. Būs sānu vējš, kas nesīs gar krastu straumi un zāli. Cope būs ļoti apgrūtināta, lai neteiktu vairāk.
Ļoti labi ir tad, ja jūrā ir bijusi vētra ar virzienu uz krastu un tad tā manāmi pierimst. Divas dienas pēc trakā pūtiena ir jābrauc noteikti un bez jebkādiem citiem variantiem. Bute būs pie paša krasta, zāle izmesta tālu kāpās un viss notiksies. Tas ir labākais laiks.
Ar kādām sistēmām strādāsim?
Ir vairāki varianti, ko izmantoju. Ja ir interese, varat izlasīt. Ir sistēmas, kas veidotas tikai uz monofilās auklas bāzes, bet ir sistēmas, kas veidotas uz metāla trosīšu versijas. Par pirmo jāsaka tā, ka lēti (veikalos maksā ap Ls 1—1,30), bet pārsvarā vienai sezonai. Vismaz 90% ražojumu ir Ķīnas produkcija, par to laikam gan nav ko īpaši brīnīties, taču uzreiz brīdinu! Bieži vien auklas ir savu mūžu noliktavās nostāvējušas, mezglu sējumi nemākulīgi. Ja ir ar metāla pleciņiem, tad tie atduras pret pamatauklas mezgliem, piecirtiena rezultātā pārslīd pāri mezgliem un noslīd līdz pat svinam. Ja sistēma veidota ar plastmasas pleciņiem, tad pēdējiem ir dažāda kvalitāte. Ir tādi, kas liecas, bet nelūst, bet ir tādi, kas pie pirmās slodzes sadalās vairākos gabalos. Vēl plastmasas pleciņiem ir niķis šķirties no gala kausējuma paplašinājuma, aiz kura ir piesieta pavadiņa. Tāpēc ej nu sazini, kā ar to kvalitāti ir, bet lēti.
Savukārt sistēmas ar metāla trosītēm un tāda paša materiāla pleciņiem ir daudz drošākas. Te nekas neslīd, nekas nevērpjas un netrūkst, ja vien neskaita pašu pavadiņu. Taču uzreiz jāteic, ka veikalos maksās trīs reizes dārgāk. Izvēle katra paša ziņā.
Ko liksim uz
āķa?
Negribas apsmiet tos interesantos variantus par tēmu “butes ēsmas”, bet brīžiem jau aiziet līdz absurdam, kas ir diezgan līdzīgs par ēsmām, kas domātas vai iedomātas sama ķeršanai. Var jau, protams, pafilozofēt un paeksperimentēt, jo man pašam arī patīk šādas lietas. Iespējams, ka pēkšņi atklājas arī kaut kas pavisam jauns un negaidīts. Taču ēsmu ziņā diez vai kaut kas tuvākajā nākotnē mainīsies. Dažādi vēžveidīgie, gliemji, zivju filejas būs tas īstais variants. Taču pamatā būs un paliks garnele vai reņģes fileja.
Āķi, pērlītes, makšķerauklas un kāti
Par šīm tēmām varētu izplūst tekstos līdz nopietnas plekstu ķeršanas rokasgrāmatas apjomiem, bet pamatbūtība ir jau “izkosta”. Standarta makšķerkāts ir saistīts ar parasto gruntsmakšķeri (ar iespējami tievāku spicīti) vai smago fīderi. Abiem makšķeru tipiem var “piesiet” vidējo testu ap 180 gramiem. Protams, daudz kas atkarīgs no makšķerkāta kvalitātes. Būs taču starpība, vai pirksiet kātu ap 20 latiem vai 50. Te ir pavisam cita kvalitāte. Tuvajā distancē derēs slotas kāts, bet, lai iemestu kaut nedaudz tālāk un neaprautu no āķiem ēsmas, būs nepieciešams kas kvalitatīvāks.
Makšķerauklas. Nu jau būs trešais gads, kad neizmantoju resnākas auklas par 0,36 milimetriem. Vienkārši neredzu vajadzību. Varu ieteikt ko patiešām labu, un tā ir “Cralusso Carp ower” — 350 metru uz spoles, ļoti izturīga pret dažādiem zemūdens šķēršļiem, kas, piemēram, jūrā gliemežvāku veidā ir žiletes asumā. Esat mēģinājuši tā vienkārši pieķerties pie akmens, kas noklāts ar tukšiem gliemežvākiem? Es pamēģināju… Bez komentāriem.
Pērlītes. Te ir interesants variants vai varianti. Pēc būtības ir maz loģikas. Vienu sezonu esmu bijis pārliecināts par to, bet citu sezonu — jau par ko citu. Tagad tomēr esmu palicis pie tā, ka mājās ir jābūt sagatavēm ar dažādām pavadām un pērlīšu sistēmām. Tomēr arī tad īsti nav skaidrības, kas butēm patīk labāk. Katrā gadījumā nakts stundās noteikti pērlīšu sistēmā ir jābūt fluoriscējošām pērlītēm. Tas ir neapstrīdams fakts. Gaišajā diennakts laikā var variēt ar krāsām, cik uziet, līdz rodas pareizā versija.
Āķi. Pēc būtības 2. un 4. numurs ir tie pareizākie, jo, liekot mazākus āķus, ļoti daudz uz asmens krāsies mazās butītes, kam galīgi nevajadzētu tur būt. Es parasti izmantoju zušu āķus ar tikai tiem vien veidotu āķu izliekumu. Tas strādā perfekti, un praktiski katru reizi pēc plekstes copes tā ir uzsēdusies uz āķa.
Cope uz butēm ir sākusies un jau rit pilnā sparā, tāpēc ieskatieties laika prognozēs un uz priekšu ar tukšiem spaiņiem rokās, pilniem mājās!
