Latvijā saskaitīti 859,8 tūkstoši privāto mājsaimniecību, kuras apdzīvo 809,2 tūkstoši mājokļu, bet 50,6 tūkstoši mājsaimniecību dala mājokli ar vēl kādu citu mājsaimniecību — liecina pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2011. gada tautas skaitīšanas dati.
Vidējais iemītnieku skaits mājsaimniecībā saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem ir 2,38. Salīdzinot ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, šis rādītājs ir nedaudz samazinājies, jo 2000. gadā tas bija 2,66. Lielākais vidējais mājsaimniecības lielums bija Pierīgas reģionā — 2,59 iemītnieki. Pierīgā ir septiņi novadi, kuros ir vislielākais vidējais mājsaimniecības lielums, salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem. Tie ir Ikšķiles, Babītes, Mārupes, Garkalnes, Ādažu, Krimuldas un Jaunpils novads, kuros vidējais mājsaimniecības lielums ir lielāks par 2,77. Aiz Pierīgas ir Vidze-
mes reģions ar vidējo mājsaim-
niecības lielumu 2,49 iemītnieki, Zemgales reģions — ar 2,47, Kurzemes reģions — ar 2,38 un Latgales reģions — ar 2,31. Vismazākais vidējais mājsaimniecības lielums ir Rīgā — 2,24 iemītnieki.
Vienas personas mājsaimniecības veido 34% no visām mājsaimniecībām, tajās dzīvo 296 tūkstoši cilvēku. Divu personu mājsaimniecībās — 27% no kopējā mājsaimniecību skaita — dzīvo 465 tūkstoši cilvēku, triju vai vairāk personu mājsaimniecībās mitinās 1 miljons 283 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Kopš 2000. gada tautas skaitīšanas vienas personas mājsaimniecību skaits ir pieaudzis no 25% līdz 34%, un līdzīga tendence vērojama arī citur Eiropā. Piemēram, Lietuvā vienas personas mājsaimniecību īpatsvars pieaudzis no 29% 2001. gadā līdz 32% 2011. gadā, Norvēģijā — no 28% 1980. gadā līdz 40% 2011. gadā, bet Igaunijā to īpatsvars 2001. gadā bija tāds pats kā šobrīd Latvijā — 34%.
Vienatnē dzīvojošajiem, salīdzinot ar ģimenēs dzīvojošajiem, retāk pieder dzīvojamā platība, viņi biežāk īrē vai apdzīvo mājokli uz citas vienošanās pamata. Vienas personas mājsaimniecību iemītniekiem bija visplašākās dzīvojamās telpas — mājokļa vidējā platība bija 53 m2. Salīdzinoši vienas ģimenes mājsaimniecībās mītošie apdzīvo vidēji 26 m2 vienam iemītniekam, bet vidējā vienas ģimenes apdzīvotā mājokļa platība ir 71 m2. Divu un vairāk ģimeņu mājsaimniecībā dzīvojošie apdzīvo vidēji 18 m2 vienam iemītniekam, vidējā ģimeņu apdzīvotā mājokļa platība ir 93,8 m2.
Savukārt precētu pāru mājsaimniecību apdzīvoto mājokļu platība bija par 12 m2 lielāka nekā nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošajiem pāriem. Pirmo mājokļa platība bija vidēji 77,7 m2, otro — vidēji 65,2 m2.
Vientuļā tēva mājoklis bija vidēji par 10 m2 lielāks nekā vientuļās mātes mājoklis — 71,4 m2 pretstatā 60,9 m2. Lielākais vientuļo māšu mājsaimniecību īpatsvars bija Rīgā, Jūrmalā un Valmierā — 18% no visām mājsaimniecībām. 17% vientuļo māšu mājsaimniecību bija Ogres novadā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Aizkraukles novadā un Salaspils novadā. Vismazākais vientuļo māšu mājsaimniecību īpatsvars bija Ciblas novadā — 7,5% no visām mājsaimniecībām. Vēl salīdzinoši mazāks vientuļo māšu mājsaimniecību īpatsvars bija Vārkavas novadā — 8,5% — un Pāvilostas novadā — 9,3%.
Vientuļo tēvu mājsaimniecību lielākā koncentrācija bija Carnikavas novadā — 3,2% no visām mājsaimniecībām, Baldones, Ikšķiles, Mārupes, Viesītes, Beverīnas, Engures, Ķeguma novadā (2,9%). Ciblā bija arī mazākais vientuļo tēvu mājsaimniecību īpatsvars — 0,9%.
Visvairāk vienas personas mājsaimniecību bija Latgales reģionā — 17,8% sieviešu un 13% vīriešu no visiem Latgales privātajās mājsaimniecībās dzīvojošajiem. No visiem novadiem lielākais vienas personas mājsaimniecību īpatsvars bija Ciblas novadā — 31% sieviešu un 28,2% vīriešu, bet Zilupes novadā dzīvoja 24,5% vientuļu sieviešu un 20,9% vientuļu vīriešu. Strenču novadā bija trešais lielākais vientuļo sieviešu īpatsvars — 22%, bet Rugāju novadā — trešais lielākais vientuļo vīriešu īpatsvars — 19,6%. Rīgā savukārt dzīvoja 18% vientuļu sieviešu un 13,8% vientuļu vīriešu.
Vismazāk vienas personas mājsaimniecību bija Pierīgā — 30%. No 28 Pierīgas novadiem astoņos bija 22% — 27% vienas personas mājsaimniecību.
