Pasaulē aptuveni 80 procentu cilvēku mirst no slimībām vai to komplikācijām, bet Latvijā šis rādītājs sasniedz gandrīz 90 procentu — liecina Pasaules Veselības organizācijas un Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
20. gadsimtā pasaulē nomira nepilni seši miljardi cilvēku, tostarp 72 procenti cilvēku aizsaulē aizgāja dažādu slimību dēļ, savukārt 8,6 procenti nāves gadījumu tika reģistrēti grūtniecības vai dzemdību laikā vai arī dzīves pirmajās dienās. 2,3 procenti zemeslodes iedzīvotāju gāja bojā no bada vai dabas stihijās, savukārt 17,1 procents mira vardarbības, nelaimes gadījumu, narkotiku vai gaisa piesārņojuma dēļ.
No visiem pagājušā gadsimta nāves gadījumiem aptuveni 30 procentu bija dažādu infekcijas slimību dēļ, galvenokārt elpošanas sistēmas slimību, baku, caurejas, malārijas un tuberkulozes dēļ. Sirds un asinsvadu slimības bija cēlonis 22 procentiem nāves gadījumu 20. gadsimtā, savukārt nepilnu desmit procentu mira ļaundabīgo audzēju dēļ. Teju divi procenti cilvēku nomira no bada, savukārt dažādu dabas stihiju — vētru, plūdu, zemestrīču un zibens spērienu — dēļ 0,4 procenti no visu bojāgājušo skaita. Karadarbība vai 20. gadsimta ideoloģija bija iemesls aptuveni pieciem procentiem nāves gadījumu, lielākā daļa no tiem bija komunisma un Otrā pasaules kara upuri. Trīs procenti cilvēku izdarīja pašnāvību vai tika noslepkavoti, divi procenti — narkotiku lietošanas dēļ, pieci procenti — dažādos nelaimes gadījumos, galvenokārt satiksmes nelaimēs, kritienos, ugunsgrēkos, saindēšanās vai noslīkšanas dēļ. Divi procenti pasaules iedzīvotāju aizsaulē aizgāja gaisa piesārņojuma dēļ.
Latvijā, salīdzinot ar pasaules vidējiem rādītājiem, procentuāli mazāk sieviešu iet bojā grūtniecības vai dzemdību laikā, kā arī vardarbības un nelaimes gadījumu dēļ, savukārt vairāk cilvēku iet bojā slimību rezultātā. 2012. gadā aptuveni 56 procenti nāves gadījumu Latvijā saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām, 21 procents — ar audzējiem, 12 procentu — ar citām slimībām. Pieci procenti no visiem 2012. gadā reģistrētajiem nāves gadījumiem Latvijā bija dažādu ārēju cēloņu dēļ — galvenokārt ceļu satiksmes nelaimes gadījumu, ugunsgrēku, kritienu, noslīkšanas, nosalšanas vai saindēšanās dēļ. Pusotrs procents mira pašnāvībā, bet četri procenti — no citiem vai nenoskaidrotiem iemesliem.
