Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” apskatāma izstāde, kurā novērtējams muzeja darbinieku un daudzu citu speciālistu triju gadu darbs, apkopojot un skatītāju vērtējumam nododot 38 mākslas darbus, saistītus ar Daugavu un Pļaviņu HES celtniecību. Izstādi papildina pastkartes, porcelāna izstrādājumi, kā arī dažādi priekšmeti — tā laika liecinieki.
Izstādē apskatāmas eļļas gleznas, akvareļi, liela daļa no kuriem līdz šim bija tikai attēli bez rāmja un pamata, ilgi nogulējuši muzeja krājumos, un tos apraudzīja retais. Triju gadu laikā ar biedrības “Daugavas savienība” ap 1000 latu finansējumu darbi pēc nepieciešamības ir restautaurēti, ierāmēti. Vecākā šajā ekspozīcijā ir Aleksandra Štrāla glezna, kas tapusi 1913. gadā, — “Atkusnis”. Tajā redzama Daugava un tās krasts pavasarī. Savdabīgs ir karikatūrista Gunāra Vīndedža 1943. gadā veidots darbs ar tautumeitām Daugavas krastā. Pārējo darbu autori ir Milda Šaltiņa, Nikolajs Petraškevičs, Oļģerts Urbāns, Harijs Blunavs, arī Vladimirs Ladusāns, Aizkraukles ģerboņa autors, un citi. Gleznas galvenokārt aptver pagājušā gadsimta 60. gadus, un dažās Daugava redzama tās pēdējos mirkļos, pirms cilvēks iecirta kārtējo sāpīgo rētu tās gleznainajā plūdumā.
Gleznas papildina arī Daugavas attēli uz pastkartēm, padomju laikam raksturīgie drukātie materiāli, vimpeļi, zīmogi, betona klucis, kas izgatavots par godu trīssimt tūkstošajam kubikmetram, ieliktam dambja celtniecībā, un citas to laiku liecības. Pretstats šiem komunisma cēlāju sasniegumiem ir liels šūnakmens no jau 48 gadus zem ūdens guļošās Staburaga klints.
Muzeja direktore Dzintra Cepure teic, ka daļa ekspozīcijas iepriekš izstādīta Staburaga pagastā, Neretā un Jaunjelgavā, bet mākslas darbu ekspozīciju iespējams nodot arī citu kaimiņu novadu iedzīvotāju apskatei, tāpēc interesenti laipni lūgti sazināties ar Aizkraukles muzeju.
Sadarbībā ar “Daugavas savienību” Daugavas muzejs veido dokumentālu filmu par likteņupi, un to aizkraukliešiem paredzēts demonstrēt nākamgad pilsētas dzimšanas dienā.
