. Šo rakstu mani pamudināja uzrakstīt kāda pieredzējuša Ziemeļkurzemes mednieka pilnīgi nopietni paustais apgalvojums, ka pirmie aurot sāk jaunie briežu buļļi un tikai tad riestā iesaistās pieaugušie, un tāds pats ir apgalvojums žurnālā “Medības”.
Lai labāk izprastu, cik nepatiess ir šis apgalvojums, jāizprot staltbrieža buļļa organismā notiekošie fizioloģiskie procesi. Diemžēl latviešu medību literatūrā nav atrodama šāda informācija, tādēļ atsaukšos uz vācu zinātnieka Egona Vagenknehta monogrāfijā “Staltbriedis” doto skaidrojumu.
Dažādās ragu augšanas cikla fāzes — vālīšveida ragu veidošanās, augšana, notīrīšana un ragu nomešana — ir cieši saistītas ar seksuālo ciklu, un tās virza hormoni. Vālīšveida ragu augšana norisinās augšanas hormona (somatotropīna) un vairogdziedzera hormona (tiroksīna) ietekmē, vīrišķais dzimumhormons (testosterons) izraisa mīksto škrimšļu audu pārkaļķošanos un turklāt kavē augšanas hormona darbību. Iekšējās sekrēcijas dziedzeris (hipofīze), kurš virza visu endokrīno dziedzeru darbību, ir atkarīgs no gaismas starojuma iedarbības, kas savukārt ir saistīta ar ievērojamām svārstībām atkarībā no Zemes riņķojuma ap Sauli viena gada laikā. Tāpēc staltbriežiem, kuri no ziemeļu puslodes tiek pārvietoti uz dienvidu puslodi, ir jāiejūtas jaunajos apstākļos, un tādēļ izmainās viss dzimumcikls. Briežiem, kuri Jaunzēlandē un Dienvidamerikā ir ievesti no Skotijas un Anglijas, riesta laiks norisinās tāpat kā viņu dzimtenē, proti, martā — aprīlī, tad, kad dienvidu puslodē ir rudens. Atbilstoši riesta laikam norisinās arī ragu maiņas cikls, līdz ar to tiek pierādīta tā ciešā saistība ar dzimumciklu.
Uz gaismas starojuma gadalaika maiņām hipofīze reaģē tādā veidā, ka tās priekšējā daivā mainās bazofilo un eozinofilo šūnu mozaīka. Mazāka gaismas starojuma laikā, kas seko riesta laikam, bazofilo šūnu skaits pazeminās. Tā kā tās savukārt piegādā gonadotropos hormonus, tad tiek pārtraukta arī sēklas veidošanās un testosterona ražošana. Palielinoties gaismas starojumam pavasarī, vispirms palielinās eozinofilās šūnas, kas veido augšanas hormonu, tā kā asinsrites procesā tiek pastiprināti izdalīts augšanas hormons. Vēlāk pieaug bazofilo šūnu skaits; tās veido gonadotropo hormonu, kas ierosina sēklinieku darbību: līdz ar to sākas vīrišķo dzimumhormonu veidošanās. Līdz riesta laikam bazofilo šūnu skaits pastāvīgi palielinās, pēc tam to skaitu atkal nomāc eozinofilās šūnas.
Tātad ragu augšanas cikla sākuma posmu — vālīšu ragu veidošanos — ietekmē pastiprināts augšanas hormona pieaugums, turpretī vālīšu ragu augšanas beigu posmu nosaka stiprs dzimumhormona pieaugums, kas izraisa vālīšveida ragu audu pārkaļķošanos un atmiršanu. No marta — aprīļa līdz jūnijam — jūlijam, kad galvenokārt norisinās vālīšu ragu augšana, sēkliniekos tikpat kā nav novērojams testosterons. Šajā laikā briedis ir dzimumnespējīgs. Pamazām testosterona koncentrācija pieaug, un augustā norisinās bagātīga sēklas ražošana. Šajā laikā ragi tiek notīrīti. Tikai pēc ragu notīrīšanas sākas pastiprināta dzimumhormonu ražošana. Ar riesta laika sākumu testosterona koncentrācija sasniedz maksimumu, pēc tam tā atkal samazinās līdz minimumam ragu nomešanas laikā.
No šī skaidrojuma arī gūstam atbildi, kāpēc vecie staltbriežu buļļi sāk riestot (aurot) pirmie. Viņiem agrāk izaug ragi, viņi tos agrāk notīra un viņi agrāk (raugoties gada griezumā) kļūst dzimumspējīgi, jo agrāk ir sākusies dzimumhormonu ražošana. Kamēr jaunie un vidēja vecuma buļļi tikai vēl audzē ragus un tos pat vēl nav notīrījuši, un vēl aizvien ir dzimumnespējīgi, vecajiem buļļiem dzimumhormona ražošana jau ir sasniegusi tādu līmeni, ka veidojas iekšējs sasprindzinājums un dzimumspriedze.
Riesta auri ir iekšējā sasprindzinājuma izpausme, kā arī atbrīvošanās no spriedzes. Kamēr briedis ir dzimumnespējīgs, viņiem nekāds iekšējais dzimumsasprindzinājums neveidojas un tam no spriedzes nav jāatbrīvojas, un viņš, protams, neauro.
