Laiku pa laikam masu saziņas līdzekļos nonāk ziņas par lāčiem, kuriem tīk iegriezties vienā vai otrā lauku sētā. Mūspusē viņi iecienījuši Bebru pagasta apkaimi.
Lāču pastaigas zona ir visai plaša — to var secināt pēc ziņu virsrakstiem: “Mālpils novada Zaubes pagastā jau aptuveni mēnesi naktīs viesojas lācis”, “Autobraucēju pie Carnikavas pārsteidz uz ceļa izskrējis lācis”, “Alūksnes pilsētas nomalē pastaigājas lācis”.
Bebru pagasta Zutēnu apkaimē lācis manīts šogad jūlija sākumā. Sarmīte Dunkure pastāstīja, ka lāci redzējuši mājnieki, viņa tobrīd bijusi darbā. Ķepainis bija pieslējies kājās pie bišu stropa, bet apgāzt gan to nepaguva, jo bērnu kliedzieni un suņu rejas kārumnieku izbiedējušas. Kaimiņš Maigonis Bedragins var vien apliecināt, ka lācis ar šādu iznākumu nebija apmierināts, jo dzirdējis, kā viņš rūkdams pa meža nomali devies prom. Iespējams, lāči zina, ka te dzīvo biteniece Dace Nebēdniece, tāpēc viņi bijuši arī viņas dravā. Aptuveni pēc nedēļas viņa konstatējusi ķepaiņa nedarbus. Apgāzti divi stropi, no viena paņemts rāmītis, kas tukšs mētājies turpat mežmalā. Viņa tikai nesaprot, kāpēc nav aiztikts otrs, iespējams, lāci kāds aizbiedējis. “Lācis jau ir gudrāks nekā cilvēks,” viņa saka, jo to zina pēc Karēlijas pieredzes, kur savulaik bijusi. Šoreiz lācim arī no viena stropa bija pamatīgs ķēriens, jo peru pieniņš ir bišu bērnu jeb peru uzturs, un tajā ir daudz proteīna.
Parasti lācis vienā reizē apēd 20 kilogramu medus — tik, cik ir stropā. Taču viņš jau nav jau nekāds muļķis. Lai bites nedzeltu degunā, notiesā to patālāk no “nozieguma” vietas. Daces Nebēdnieces saimniecībā viņš jau mielojies 2005. gadā, par ko arī rakstīja “Staburags”. Iespējams, viņas bišu medus smarža ir tik kārdinoša, tāpēc lācis Bebrus apmeklē vai ik gadu.
Jāšauj signālraķetes
Kā ziņo LETA, Mālpils novada Zaubes pagastā jau aptuveni mēnesi naktīs kādas privātmājas pagalmā regulāri viesojas lācis, postot saimnieku bišu dravu, informēja nama īpašniece Inta Dreimane.
Lācis mājas pagalmā viesojoties regulāri, postot ne tikai bišu dravu, bet arī pagalmā novietotos skapjus un puķu dobes. “Sākumā jau man te neticēja, ka tas ir lācis, norādot, ka alnis izbradājis dārzu, bet, kad uzlika novērošanas sistēmu, dabūjām pierādījumus, ka tas tiešām ir skaists brūns lācis,” pastāstīja Dreimane. Vietējie mednieki mājas pagalmā uzstādījuši iekārtu, kas veic fotouzņēmumu, kad sensors sajūt kustību, kā rezultātā izdevies ķepaini iemūžināt.
Ne viņš no mūzikas, ne mašīnu rūkoņas, ne cilvēku runāšanas baidās,” stāstīja privātmājas īpašniece, norādot, ka vienīgā iespēja, kā uz laiku nepielaist lāci mājas pagalmam, bijusi, šaujot signālraķetes.
Ieklīst no kaimiņvalstīm
Tiek lēsts, ka Latvijā ir no 10 līdz 15 lāčiem, kuri ieklīst no kaimiņvalstīm. Stabilas lāču populācijas Latvijā nav, vismaz tam nav pierādījumu. Lāču viesošanās māju pagalmos rudeņos nav retums. Dzīvnieku aktivitāte varētu ilgt līdz novembra beigām, kad lāči dodas ziemas miegā, taču ziemas miega sākšanās dzīvniekiem atkarīga no rudens ilguma. Īsāku ziemas miegu parasti guļ lāču tēviņi, bet mātītēm tas ir ilgāks.
Zvērkope Velga Vītola atzina, ka elektriskais gans varētu būt viena no retajām iespējām, kā lācim likt vairs nenākt pēc bišu medus. Tāpat viņu atbaidot arī neierastas spalgas skaņas, piemēram, katla vāka sišana vai fanu taures signāls.
Sastopoties ar lāci aci pret aci, Vītola iesaka novērtēt situāciju individuāli. “Ja lācis vēl nav paspējis cilvēku pamanīt, ir lēnām jāvirzās prom, bet, ja rodas aizdomas, ka lācis cilvēku jau ir ieraudzījis, labāk ir iznākt atklātībā, lai lācis skaidri jūs redz,” viņa stāstīja.
Vītola atzīmēja, ka lācim ir nevainojama oža, bet dzirde un redze kādreiz var arī pievilt meža zvēru, tādēļ, ja rodas aizdomas, ka lācis cilvēku ir pamanījis, labāk, lai lācis droši zina un redz, ka tas ir tikai cilvēks, nevis domā, ka kaut kas kustīgs aiz krūma, kas var viņam uzbrukt.
Vairāk nekā pustūkstotis
Ķepaiņi īpaši iecienījuši mūsu kaimiņus. Tiek lēsts, ka Igaunijas mežos dzīvo aptuveni 650 līdz 700 ķepaiņu ģimenēm. Pēdējo desmit gadu laikā audzis Igaunijā dzīvojošo lāču skaits un to apmešanās vietas paplašinājušās. Pēdējos gados lāči sastopami arī valsts centrālajā daļā, kur vēl pirms sešiem gadiem nebija sastopams neviens ķepainis. Igauņu savvaļas dzīvnieku kontroles dienestā medijiem uzsvēruši, ka pēdējos gados lāču kļuvis vairāk ne tikai centrālajā daļā, bet arī valsts rietumos. “Tas ir izskaidrojams ar to, ka šajos reģionos nenotiek lāču medības, kā arī pēdējā laikā vispār Igaunijā nav nošauts neviens lācis,” sacījuši dienestā.
