Latvijā notika 18. Eiropas Kultūras mantojuma diena. Šogad tajā izcēla skolas, kuras darbojas kultūras pieminekļos, tāpēc bijusī Bebru internātvidusskolas ēka, agrākā Vecbebru muiža, bija viena no 49 objektiem visā Latvijā, kam pievērsa pastiprinātu uzmanību.
Romantiski pakalni
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas galvenā valsts inspektore Elvīra Mantrova, apmeklējot Vecbebru muižu, atzinīgi novērtēja bebrēniešu līdz šim paveikto darbu, jo, cik spēj, viņi tur kārtībā kultūras pieminekli un tā apkārtni. Savukārt Kultūras mantojuma diena ir brīdis, kad katrs novads, pagasts var lepoties ar saviem arhitektūras pieminekļiem.
Muižas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un šajā dienā jebkuram interesentam, arī “Staburagam”, bija iespēja ielūkoties gan ēkas augstākajos stāvos, gan cokolstāvā, kuru sauc arī par pagrabu. Ēkas augstie griesti, platās palodzes, čīkstošās grīdas un durvju eņģes, logu slēģi pastiprina tās īpašo patīkamo auru. Par vairāk kā 100 gadu seno būvi apmeklētājiem stāstīja Bebru biškopības muzeja vadītāja Anita Svoka. Nevien par celtniecību un tās bijušajiem saimniekiem Meijendorfiem, bet arī interesantu faktu, kā barona kabineta sienā iemūrētu seifu, dzīvokļiem bēniņos un laiku, kad arī pati tur dzīvojusi. Telpā, kas agrāk izmantota lūgšanām, esot tik laba aura, ka jebkura novārgusi puķe, tajā ienesta, drīz vien uzplaukst. Savs stāsts ir arī par muižas apkārtni. Līdz pagājušā gadsimta 70. gadu vidum tajā darbojusies strūklaka. Muižas parkā aug eksotiski augi, piemēram, korķa koks. Interesanti ir pakalniem līdzās muižai sendienās dotie romantiskie nosaukumi — Sapņu un Mēness kalniņš. Līdzīgi pasakai skan stāsts par tagadējās pagasta pārvaldes ēkas celtniecību uz agrākā muižas šķūņa pamatiem. Tajos atrasts pods ar zeltlietām.
Būs strūklakas un bruģētas takas
Anita Svoka teic, ka ēkai mantinieku no tās pēdējo īpašnieku puses, līdz ar to cerība uz ārzemju privātkapitāla palīdzību, nav. Ēku nacionalizēja pagājušā gadsimta 30. gados un nodeva Latvijas biškopības centrālbiedrībai.
Par to, kādā kārtībā tā ir pašlaik, kritiski izteicās vien no apmeklētājiem. Kāds bebrēnietis, kurš šajā dienā apskatīja muižas ēku, ilgus gadus bijis celtnieks, teic, ka jumta lietusūdens teknes nokalpojušas, ūdens daudzviet tek pamatos un cokolstāvā ir liels mitrums. Strauji bojājas arī koka elementi jumta konstrukcijās. Lietus dēļ tās sapuvušas, nopietni bojājas arī ēkas apmetums. Lai arī iekštelpās bijis kosmētiskais remontēts, ēkai saglābšanai nepieciešami lieli līdzekļi, piemēram, hidroizolācijas iebūvei. Arī portālā pilis.lv ievietotā informācija vēsta, ka gan ēkas jumts, gan skursteņi kritiskā situācijā.
Par konkrētām iespējām finansējuma piesaistei šī objekta sakopšanai jautājumu uzdevām Kultūras ministrijai un tuvākajā laikā uz to saņemsim atbildi, kuru publicēsim kādā no nākamajām avīzēm.
Pozitīvā ziņa — nākamajā gadā, pateicoties Lauku atbalsta dienesta projektam par lauku mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu un piešķirtajiem 140 tūkstošiem latu, muižas apkārtni paredzēts labiekārtot. Veiks celiņu bruģēšanu, ierīkos strūklaku kaskādi un apgaismojumu, izzāģēs nokaltušos kokus.
“Staburags” sazinājās ar potenciālajiem muižas ēkas izmantotājiem — Latvijas Biškopības biedrību. Tās padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis teic, ka par iespēju ēkā darboties, biedrības valdes sēdēs pārrunāts vairākkārt, bet līdz šim nav izvirzīta konkrēta ideja par tās izmantošanu.
Armands Krauze, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka pirms kāda laika bija iespēja ēkas remontam saņemt ap 200 tūkstošu latu kādā Norvēģijas projektā, bet ēkā bija izvietota skola, kā arī līdz galam nebija apzināta bijušās muižas ēkas turpmākā izmantošana, un projekts netika realizēts. Ja iespēja piesaistīt līdzekļus rastos atkārtoti, iespējams, ēkā izveidotu rehabilitācijas centru ar apiterapijas pakalpojumiem (bišu ražoto produktu lietošana — aut.) un semināru zāli. Jaunizveidotās Maskavas šosejas tuvums Bebru pagastam šīs idejas dzīvotspēju pastiprina.
