Šonedēļ redakcijā vērsās Jānis Gailums — Kokins no Jēkabpils, lai pastāstītu par nelaimes gadījumu Secē. Viņu atbalstīja draugs Ivans Petrašeks no Aizkraukles.
“Strādāju bez darba līguma”
“Pie Imanta Stugļa Secē strādāju bez darba līguma. Viņš teica — ja ierodas pārbaude, lai saku, ka tikai palīdzu,” stāsta Jānis Gailums — Kokins. “29. augusta rītā kombainam pārsprāga lielā riepa, es palīdzēju to nomainīt. Imants Stuglis nopļāva labības lauku un teica, lai palīdzu notīrīt transportieri. Kad tīrīju, pēkšņi viņš transportieri iedarbināja, un man tajā ierāva roku. Imants Stuglis izsauca “ātros”, mani aizveda uz Jēkabpils slimnīcu, bet pēc tam uz Gaiļezeru. Prasīju, lai man noņem asins analīzes, lai pierādītu, ka es nebiju alkohola reibumā. Tagad man vairs nav labās rokas. Man ir tikai 30 gadu, bet esmu jau invalīds. Man uz transportiera ir sasista arī seja, labā acs, ar to redzu kā pa miglu. Vēlāk Imants Stuglis sacīja, ka transportiera iedarbināšanas brīdī mani nav redzējis, jo acīs spīdējusi saule. Viņš samaksāja ārstēšanās izdevumus — 96,50 latu, nopirka jaunas botas, bikses un kreklu, iedeva 40 latu, bet tie ir beigušies. Bet brūce ir sastrutojusi, naudu vajag zālēm un pārtikai, vajadzēs protēzei, man tās vairs nav. Kā lai iztieku? Saimnieks teica, ka naudas lietas kārtos ar manu māsu Lāsmu, bet viņai ir atbildējis, ka nav nekāds bankomāts un naudu vairāk nedošot. Ārsti sacīja, ka invaliditāti varēs kārtot tikai tad, kad brūces būs sadzijušas.”
Alkohola reibumā nebija
Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas nodaļas vadītājs Imants Balodis atceras šo gadījumu un apstiprina, ka jaunais vīrietis nav bijis alkohola reibumā. “Ja ir šādas traumas, alkohola pārbaudi asinīs veicam vienmēr,” viņš stāsta. “Roka bija sadragāta, bija maz cerību, ka to izdosies saglābt, operāciju varējām veikt arī uz vietas, tomēr nolēmām jauno vīrieti nosūtīt uz Gaiļezera slimnīcu.”
Par šo gadījumu cietušais dzirdēja arī radio. Aģentūra LETA rakstīja, ka 29. augustā smagu rokas traumu guvis kāds 30 gadu vecs Zemgales iedzīvotājs: “Labojot kombainu, viņam rotējošā mehānismā ierauta roka, kā rezultātā gūti vaļēji apakšdelma un augšdelma lūzumi. Šim vīrietim iestājies šoka stāvoklis, tomēr mediķi to veiksmīgi novērsuši un nogādājuši cietušo slimnīcā Rīgā.” Par to aģentūru informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
“Naudas izspiešanā nepadošos”
Sarunā ar “Staburaga” reportieri Seces pagasta zemnieku saimniecības “Lauki” īpašnieks Imants Stuglis noliedz, ka Jānis Gailums — Kokins būtu pie viņa strādājis. “Viņš sēdēja kravas automašīnā blakus šoferim, nezinu, kāpēc izkāpa un gāja pie transportiera,” stāsta Imants Stuglis. “Es pats esmu satriekts par tādu nelaimes gadījumu. Pagājušajā ceturtdienā viņu atvedu no slimnīcas. Palīdzēju, tomēr naudas izspiešanā nepadošos. Ir speciālas iestādes, lai tās izmeklē šo gadījumu. Ja mani atzīs par vainīgu un ja arī sodīs, sodu izcietīšu. Lai viņš vēršas policijā.”
Jautāts, vai arī pats ir vērsies policijā, Imants Stuglis teic, ka nav, bet, ja naudas izspiešana turpināsies, viņš to darīs. Viņš ir pārsteigts par to, ka policija ne nākamajā dienā, ne vēlāk pie viņa nav ieradusies.
“Esmu sodu izcietis ieslodzījumā, tāpēc arī uz policiju neeju, jo man tāpat neviens neticēs,” šopirmdien sacīja cietušais.
Savukārt Valsts darba inspekcijā cietušais nav vērsies tādēļ, ka neredz tam jēgu — šis dienests parasti soda darba devēju, bet viņam ir nepieciešama nauda zālēm un iztikai.
Aizkraukles policijā nevēršas
Aizkraukles policijas iecirkņa Kārtības policijas priekšnieks Gatis Strazdiņš sacīja, ka reģistrēto notikumu sarakstā tāda nav. Viņš bija pārsteigts, ka mediķi par šo gadījumu policijai nav ziņojuši, jo viņi parasti informē par daudz mazākiem, pat sīkiem nelaimes gadījumiem. “Ja mediķi mūs tūlīt būtu informējuši, mēs arī laikus būtu sākuši izmeklēšanas darbības,” viņš saka. “Cietušajam ar iesniegumu vajadzēja vērsties Aizkraukles policijas iecirknī. Tā ir padomju laika domāšana, ka sodu izcietušie nevar vērsties policijā, to var darīt ikviens.”
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece arī apstiprina, ka jebkuram ir tiesības vērsties policijā, ja arī viņš iepriekš ir sodīts.
Ierakstu par 29. augusta nelaimes gadījumu viņa neatrod, lai gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests parasti par šādiem gadījumiem ziņo.
Kāpēc mediķi neziņoja?
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionālā centra vadītāja vietnieks Kristians Galanders noskaidroja, ka mediķi par šo gadījumu policijai nav ziņojuši, jo notikuma vietā visi sastaptie cilvēki, arī cietušais, esot apgalvojuši, ka cietušais nav darbā, nav darba attiecībās, un tā nav darba trauma. Līdz ar to tā ir kvalificējama kā sadzīves trauma, un šādos gadījumos cietušie parasti nevēlas, lai tiktu izpausta sensitīva informācija. Bet cietušajiem ir tiesības jebkurā laikā par nelaimes gadījumu ziņot policijai.
“Es neko tādu neesmu teicis, es “ātro” brigādei sacīju, ka trauma ir iegūta darba laikā, un tas ir rakstīts arī visos “papīros”, mediķi taču redzēja kombainu, jautāja, kā tas viss ir noticis,” saka Jānis Gailums — Kokins. “Protams, kuram darba devējam gan gribas “melnu pleķi”? Jebkurš centīsies sevi attaisnot. Bet man ir liecinieki, kas manis teikto var apstiprināt.”
Kristians Galanders savukārt balstās uz mediķu teikto. “Mums nav vajadzības slēpt informāciju un nokļūt tādās situācijās kā šī,” viņš saka. “Mūsu praksē bieži ir gadījumi, kad cietušie maina savas liecības.”
Bieži vienojas pirms “ātro” atbraukšanas
“Katru dienu Latvijā notiek vairāk nekā 200 dažādu traumu, un par visām policijai nav jāziņo, piemēram, ja cilvēks mājās sev iecirtis vai iezāģējis rokā vai kājā, nokritis no koka. Tomēr ik dienu Zemgales reģionā policijai ziņojam par apmēram 15 traumām, ja ir aizdomas par vardarbību, krimināla rakstura pārkāpumu,” stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta komunikācijas daļas vadītāja Ilze Bukša. “Arī slimnīcu mediķi policijai ziņo, ja ir radušās aizdomas par krimināla rakstura pārkāpumu. Mediķu primārais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību, un viņi notikuma vietā nevar pārbaudīt personu sniegto datu pareizību, tam arī nav laika, patiesību var palīdzēt atšķetināt tiesībsargājošās instances. Cilvēki ne vienmēr stāsta patiesību, un mediķi nevar zināt, vai draugs palīdzējis draugam vai arī darba devējs bez darba līguma nodarbinājis strādniekus. Reizēm cietušais ar zāģētu brūci ir gatera tuvumā, bet apgalvo, ka guvis sadzīves traumu. Bieži vien darba devējs ar darba ņēmēju pirms mediķu atbraukšanas vienojas par kompensāciju un par to, ka mediķiem ziņos par sadzīves, nevis darba traumu. Taču, ja ārstēšanās laikā rodas sarežģījumi un darba devējs nevar nodrošināt veselības aprūpi, ja cietušie nevar saņemt materiālo kompensāciju tādēļ, ka nav noslēgts darba līgums, viņi liecību maina.”
“Brālim draudēja”
Trešdien, brīdī, kad sazinājāmies ar cietušo, viņš Jēkabpils policijas iecirknī informēja par notikušo nelaimes gadījumu un policijai nodeva savu iesniegumu, kurš jau ir pārsūtīts Aizkraukles policijas iecirknim. Kriminālpolicijas nodaļa sāks izmeklēšanu.
Kas tomēr mudināja vērsties policijā? Jānis Gailums — Kokins atklāja, ka pēc telefonsarunas ar Imantu Stugli, kurā viņš nosaucis nepieciešamo naudassummu, piezvanījis kāds nepazīstams vīrietis no sveša numura un draudējis — ja viņš “sprēgāšot”, prasīšot naudu un ja būšot publikācija “Staburagā”, viņš vispār neko nedabūs, pie viņa ieradīsies izsitējs no Daugavpils un noraus arī otru roku. Policijai viņš darījis zināmu arī šo faktu un draudētāja tālruņa numuru.
“Brālim draudēja, un arī es vairs nejūtos droši,” saka cietušā māsa Lāsma Kokina. “Man nav naudas, par ko brāli uzturēt un pirkt zāles. Zālēm iztērēti 20 latu, tās beigsies, vajadzēs pirkt atkal. Brālis jāved uz pārsiešanu, un naudu vajag arī degvielai. Imants Stuglis sacīja — vai tad viņš visu mūžu maksās? Atbildēju, ka visu mūžu nevajag maksāt, bet vismaz pagaidām. Paies laiks, kamēr brālim sadzīs roka un viņš nokārtos invaliditātes pensiju.”
***
Šajā notikumā ir daudz neskaidrību, un tajā ir cietušas abas puses. Jācer, ka skaidrību ieviesīs policijas darbinieki. Šis nelaimes gadījums spilgti parāda, kādas sekas var būt strādāšanai tāpat, nenoformējot darba līgumu. Visā Latvijā laukos ļoti daudz cilvēku strādā bez darba līguma, jo darba devējiem nodokļu slogs ir pārāk liels, taču, notiekot nelaimes gadījumam, darba devēji nelegālo nodarbinātību cenšas noslēpt, un darba ņēmēji ar savu problēmu paliek vieni.
