Aizkraukles novada dome apstiprināja P. Barisona Aizkraukles mūzikas skolas nolikumu. Līdzšinējā nolikumā svarīgākais papildinājums ir skolas darbības mērķa formulējumā — vispirms audzināt veiksmīgu cilvēku dzīvei.
Lai nāktu ar prieku
Sarunā ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu un citiem pašvaldības pārstāvjiem mūzikas skolas direktore Lilita Dzilna sacīja, ka skolotāji ir analizējuši pagājušā un šī gadsimta mūzikas skolotāju kompetences — kādas bija svarīgas agrāk un tagad. Protams, vienmēr ir bijis nozīmīgi iemācīt spēlēt mūzikas instrumentu un dziedāt, tomēr primārais šodien ir skolēna personības veidošana, jācenšas, lai ikviens audzēknis uz skolu nāktu ar prieku, nevis uzskatītu to par mocībām, pēc skolas pabeigšanas mūzikas instrumentu noliktu kaktā un visu atlikušo mūžu to vairs neņemtu rokās. “Es mūziku mācījos tādēļ, ka man bija laba, interesanta solfedžo skolotāja. Lai gan stingra, bet ļoti cilvēcīga, prata ieinteresēt,” sacīja direktore.
Veiksmīgais veido veiksmīgo
Direktore uzsvēra, ka tikai veiksmīgi skolotāji var veidot veiksmīgu audzēkni, tādēļ skolotājiem jādomā, kā skolēnus vairāk ieinteresēt, kā strādāt radošāk, ar pagājušā gadsimta metodēm vien vairs nevar sasniegt tik labu rezultātu kā agrāk. “Arī es esmu no pagājušā gadsimta, un man ir daudz jāmācās papildus, tas jādara visiem skolotājiem, jāapgūst modernās tehnoloģijas un svešvalodas,” sacīja direktore. “Tomēr moderno tehnoloģiju izmantošana nav noteicošais, dažs skolotājs, izmantojot parasto tāfeli un krītu, var sasniegt to pašu, ko cits ar interaktīvo tāfeli. Ir svarīga skolotāja personība, spēja aizraut. Ja skolotājs bērnam patīk, viņi labi saprotas, ir arī labi rezultāti, un tad var kalnus gāzt.”
Grūdiens nostādnes maiņai ir bijuši Rīgā notikušie kursi ar Eiropas Savienības un valsts līdzfinansējumu, kurus mūzikas skolas skolotājiem laiku pa laikam triju gadu garumā vadījuši dažādu jomu speciālisti. “Ar pašvaldības finansiālo atbalstu uz skolu pēc tam uzaicinājām šo kursu lektori, medicīnas maģistri, saskarsmes konsultanti, personiskās izaugsmes treneri Lailu Jembergu. Viņas vadībā gandrīz visi skolotāji mācībās pilnveidoja sadarbības prasmes: skolotājs — audzēknis, skolotājs — skolotājs, skolotājs — audzēkņu vecāki,” stāsta Lilita Dzilna.
Mācīties sev
Šādu mūzikas skolas nostādnes maiņu atzinīgi novērtēja deputāte Zane Romanova — viņa savulaik sešus gadus kursos mācījusies akordeona spēli, bet draudzene, kura iestājusies mūzikas skolā, to pametusi. “Galarezultāts ir svarīgs, bet galvenais, lai bērns sevi pilnveidotu,” viņa sacīja. “Mani vienmēr ir distancējusi nostādne, ka mūzikas skolā ir jāmācās tādēļ, lai pēc tam iestātos kādā citā mūzikas izglītības iestādē. Es akordeona spēli kursos mācījos sev, tādēļ, ka tas man patika, interesēja, un tas nav mazsvarīgāk, kā sasniegt labus rezultātus dažādos konkursos.”
Lilita Dzilna atzina, ka dažkārt skolotāji, talantīgos bērnus gatavojot konkursiem, viņus izspiež kā citronus, un skolēnu interese noplok, bet svarīgāk ir, lai bērniem mūzikas spēle un dziedāšana sagādātu prieku visu dzīvi, lai viņi sevi pilnveidotu un skolotāji būtu kā labs paraugs.
Aizstāj ar “noklausīšanos”
Mūzikas skolā jau otro gadu nebija iestājeksāmenu — ne tādēļ, ka audzēkņu būtu mazāk, viņu skaits kļūst pat lielāks. Bet gan tādēļ, ka šis vārds biedē gan bērnus, gan vecākus. “Iestājeksāmeni” ir aizstāti ar vārdu “noklausīšanās”, bet būtība palikusi tā pati — skolotāji, tāpat kā agrāk, pārbauda visu bērnu varēšanu, spējas. Projām neraida nevienu, jo mūzika ir svarīga katra bērna attīstībā. Ne jau visi kļūs par mūziķiem, bet mūziku spēs izprast un novērtēt. Domājot par bērnu attīstību, skolotāja Līga Butāne ir iestājusies maģistrantūrā, lai studētu mūzikas terapiju.
Ja galvenais ir personības attīstība, vai prasību latiņa būs atbilstoša katram bērnam?
“Bērna izaugsme nav prognozējama, bet mēs zinām, kā attīstās bērns, kad viņam tic, viņu virza un skolotājs ir ieinteresēts viņa izaugsmē. Programmai ir minimums un maksimums, tās ir dažādas gradācijas, un skolotājam ir jājūt, ko bērns spēj,” teica Lilita Dzilna. “Svarīga ir arī sadarbība ar vecākiem. Tikai tad, ja skolēnam, skolotājam un vecākiem ir viens mērķis, izglītošanās ir veiksmīga. Mainoties skolotāju attieksmei, skolēns un vecāki mainās līdzi. Visiem patīk, ja spēlē skaisti, profesionāli, ar sapratni. Sadarbojoties latiņa ceļas arvien augstāk, un gandarījums ir visām pusēm.”
Šogad mūzikas skola būs atvērtāka sabiedrībai — tās audzēkņi visu mācību gadu sniegs koncertus citās izglītības iestādēs un iepazīstinās ar mūzikas skolu.