“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta aprēķini atklāj, ka būs nepieciešami par trešdaļu lielāki līdzekļi, lai šodienas pirm-klasnieku izskolotu augstskolā.
Šobrīd vidējā summa bakalaura studiju maksas segšanai Latvijas augstskolās, kuru absolventi ir augstu novērtēti darba tirgū, ir Ls 4744. Taču šodienas pirmklasnieka vecākiem laikus jāņem vērā, ka līdz bērna studiju laikam vidējā summa studiju maksas segšanai Latvijas augstskolās varētu būt pieaugusi līdz Ls 6400. “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts iesaka veikt uzkrājumus studiju izmaksu segšanai kaut vai daļējā apmērā, lai jauniešiem nebūtu jāsāk patstāvīgā dzīve ar liela studiju kredīta nastu.
Labas bērna sekmes mācībās vairumā gadījumu ļauj cerēt uz valsts apmaksātas studiju vietas iegūšanu, taču aizvadītajā mācību gadā Latvijas augstskolās par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem mācījās vien 37% studentu. Cerot uz labāko, bet gatavojoties sliktākajam scenārijam, vecākiem, kam nozīmīga šķiet augstākās izglītības došana savam bērnam, ieteicams laikus gatavoties bērna izglītības apmaksai. Kamēr šodienas pirmklasnieks tiks līdz augstskolai, visdrīzāk būs notikušas izmaiņas gan pieprasītāko profesiju un augstskolu sarakstos, gan arī studiju izmaksās. Tomēr jebkura finanšu mērķa nospraušana prasa konkrētību, tāpēc “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts ir sagatavojis aprēķinus, kas var kalpot kā orientieris tiem vecākiem, kuri sava bērna nākotnes pamatā grib likt labu izglītību.
Aprēķinus pamatojot ar darba tirgū atzītāko studiju programmu sarakstu, ko šīgada jūnijā izveidojuši Latvijas darba devēji, šodien nepieciešamā vidējā summa bakalaura studiju maksas segšanai ir Ls 4744. Analizējot Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto informāciju par studiju maksas izmaiņām Latvijas valsts augstskolās laika posmā no 2002. līdz 2013. gadam, “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts ir secinājis, ka laikā līdz 2009. gadam studiju maksas strauji augušas vidēji par 18% gadā, kamēr krīzes rezultātā 2010. gadā studiju maksas samazinājās vidēji par 10%. 2011. gadā studiju maksas bija samērā stabilas, bet pagājušajā studiju gadā tās atkal bija pieaugušas aptuveni par 4%. Divu lielāko universitāšu (LU, RTU) publiskotās studiju maksas nākamajam studiju gadam liecina, ka studiju maksas saglabāsies praktiski nemainīgas. Tomēr studiju maksas sadārdzināšanās ir sagaidāma arī turpmāk, jo ir jāņem vērā dzīves dārdzības, iedzīvotāju maksātspējas, valsts finansiālā atbalsta un studiju kvalitātes izmaiņas. Pieņemot, ka pieaugums turpināsies mērenos, prognozējamai inflācijai 2,5% apmērā tuvos tempos, šodienas pirmklasnieka vecākiem jāparedz, ka uz bērna studiju laiku vidējā summa studiju maksas segšanai Latvijas augstskolās būs jau ap Ls 6400. Lai sakrātu tādu summu, katru mēnesi kopš bērna skolas gaitu sākšanas būtu atliekami nedaudz virs 40 latiem, krājot naudu bankas krājkontā ar vidējo šībrīža ienesīgumu.
Ņemot vērā, ka Latvijā vienlaikus sagaidāms arī atalgojuma pieaugums, uzkrājumu veidošanas slogs ģimenes budžetā varētu saglabāt esošās proporcijas vai pat pakāpeniski samazināties. Pagaidām, ja ģimene ar vidējās algas pelnošiem vecākiem gribētu uzkrāt savu bērnu izglītošanai Latvijas augstskolās, ņemot vērā šodienas studiju maksas lielumu un algas, viena bērna izglītošanas uzkrājumi prasītu 6% no ģimenes kopējiem ienākumiem, divu bērnu izglītošanas ienākumi paņemtu 12%, bet triju bērnu ģimenei jau 17% no ģimenes ienākumiem.
Kaut arī kopumā bērna izglītošanu kā savu finanšu mērķi ir izvirzījuši vien 15% no tiem, kas veido uzkrājumus, dažādos dzīves posmos iedzīvotāju finanšu mērķi atšķiras. Uzkrājumi bērnu nākotnei aktuālāki ir respondentiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kad šādam mērķim krāj 28%, saskaņā ar “Swedbank” 2013. gada jūlijā veiktu pētījumu. Vienlaikus, pēc “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta speciālistu domām, nelielo šī finanšu mērķa izvirzītāju skaitu varētu skaidrot ar ģimeņu ierobežoto finansiālo iespēju novirzīt pietiekamas summas uzkrājumiem dažādām vajadzībām.
Ikmēneša uzkrājamo summu var mazināt, sākot krāt jau kopš bērna piedzimšanas, tad summa būs gandrīz par trešdaļu mazāka.
Ikmēneša uzkrājamo summu iespējams mazināt, uzkrāšanai izmantojot banku piedāvātos risinājumus, kad nauda tiek ieguldīta finanšu tirgos un ieguldījuma nopelnītie procenti palīdz sasniegt rezultātu ar mazākām iemaksām, turklāt šie risinājumi vienlaikus uzkrājuma veicējam ļauj saņemt arī nodokļa atvieglojumus. Studiju maksa gan nav vienīgie izdevumi, kas paredzami — studenta sadzīves izmaksas šodien veido vismaz tikpat lielu summu, kas arī lielākoties jāsedz vecākiem. Kā rāda pieredze, studiju kopējo izdevumu segšanā iespējams kombinēt dažādus finansējuma avotus: uzkrājumus, kārtējos ienākumus, stipendijas un studiju kredītus, tādējādi studiju izmaksas sadalot pēc iespējas ilgākam laika periodam.
