“Lielākais ieguvums, ko jaunieši var gūt, iesaistoties jaunsardzē un vēlāk turpinot darboties zemessardzē, ir iespēja brīvo laiku pavadīt aktīvi, interesanti, apgūt orientēšanos, turklāt būt dabā. Tā ir iespēja veidot stingru raksturu, norūdīties un pārbaudīt savu izturību, kas var noderēt jebkurā dzīves situācijā,” teic neretietis Jānis Šarkūns, kurš zemessardzes 55. kājnieku bataljonā darbojas piekto gadu.
No jaunsardzes līdz zemessardzei
Jānis stāsta, ka pievienojies jaunsargiem galvenokārt viena iemesla dēļ — lai nav jāsēž mājās pie datora, bet brīvajā laikā var aktīvi darboties: “Man patīk daba, aizrauj pārgājieni un nakšņošana mežā, orientēšanās, izdzīvošanas skola, tas viss mani interesēja, turklāt Neretas vidusskolas piedāvātajā jaunsargu pulciņā tolaik iesaistījās arī vairāki mani draugi, tāpēc bija vēl interesantāk.”
Šobrīd Jānis dzīvo Rīgā un strādā apsardzes firmā, bet gandrīz visu brīvo laiku velta zemessardzei — aktīvi piedalās mācībās un pasākumos. “Man ir saprotošs priekšnieks, kurš arī ir zemessargs, tikai citā bataljonā, tāpēc nav nekādu grūtību saskaņot darba grafiku ar zemessardzes aktivitātēm. Protams, es varētu pāriet uz citu bataljonu, lai nav jābraukā no Rīgas uz Aizkraukli, taču to nevēlos, jo man ļoti patīk mūsu kolektīvs, te ir mani draugi,” stāsta Jānis.
Bez patriotisma nevar
Neretietis atklāj, ka pēc vidusskolas beigšanas nopietni vēlējies pieteikties profesionālajā dienestā, taču veselības problēmu dēļ neticis uzņemts. Nesen bijusi iespēja iestāties profesionālajā dienestā atkārtoti, taču Jānis pāris gados visu pārdomājis un sapratis, ka to vairs nevēlas: “Sapratu, ka tad man nebūs personiskās dzīves, jo karavīriem ir jādzīvo kazarmās, maz brīvdienu, jābūt gataviem doties misijās uz ilgāku laiku, kas noteikti būtu traucēklis ģimenes veidošanai, bet es zinu, ka noteikti kaut kad vēlēšos ģimeni. Šobrīd esmu iesaistījies arī ātrās reaģēšanas grupā, un tas nozīmē, ka mums jābūt gataviem doties misijās uz dažādām valstīm, ja būtu tāda nepieciešamība,” stāsta Jānis.
Jautāts, ko viņam nozīmē patriotisms un vai mūsdienās jaunieši tādi ir, neretietis teic: “Bez patriotisma darbošanās jaunsardzē un zemessardzē noteikti nav iedomājama, bet katram ir arī kāda cita motivācija.”
Apbrīno meitenes
Jānis uzskata, ka jaunsardzi un zemessardzi vajadzētu popularizēt krietni vairāk, cilvēkiem trūkst informācijas, ar ko tur nodarbojas: “Jāiesaista pēc iespējas vairāk jauniešu, jāstāsta, kāpēc šī kustība ir vajadzīga Latvijai. Nepietiek ar to, ka iestājas jaunsargos, ir jāmācās, jāpiedalās dažādās aktivitātēs, jāatvēl tam daudz brīvā laika, tāpēc diemžēl liela daļa neiztur. Apbrīnas vērtas ir meitenes, kuras iesaistījušās un no puišiem nemaz neatpaliek. Prieks, ka Neretā ir aktīvi jaunsargi, ceru, ka daļa no šiem jauniešiem kļūs arī par zemessargiem. Pats par atgriešanos Neretā gan neesmu domājis. Pat ja te būtu darbs, būtu garlaicīgi, esmu pieradis pie Rīgas ritma, atbraucu un nezinu, ko darīt, te vairs nav neviena mana drauga, visi ir aizbraukuši, lielākoties dzīvo Rīgā. Esmu te tikai divas dienas, un man jau pietrūkst pilsētas kņadas.”
Savukārt par došanos uz ārzemēm Jānis pat domu nepieļauj, jo uzskata, ka vislabāk ir tepat Latvijā un katram kaut kas jāsasniedz paša spēkiem.
