Pagājušās nedēļas nogalē trīs jaunieši no pilsētvides pētnieku biedrības “Grauzti”, garām braucot Aizkrauklei, bija ceļā uz Pļaviņu novada atpūtas bāzi “Mežezers”. Viņu uzdevums bija apskatīt un dokumentēt tur esošo, laika zobam sagrauzt atstāto atpūtas kompleksa ēku ar metāla kupolu.
Nosargāja viesnīcu
Kopš 2006. gada un vēlāk, kad 2011. gadā biedrība oficiāli reģistrēta, tā apzinājusi vairāk nekā simts pamestu, padomju laikā, kopš 1960. gada, celtu ēku un kompleksu. Ekspedīcijās piedalījušies vairāk kā 600 cilvēku. Šobrīd vieni no biedrībā aktīvākajiem ir valdes priekšsēdētājs Māris Rudzītis, Matīss Neimanis un Anna Zīle.
Kas pamudinājis jauniešus apmeklēt “Mežezeru”? Māris teic, ka par to uzzinājis no paziņām. Noskaidrojis, ka šo ēku neapsargā, un vēlējies to dokumentēt, nofotografēt un informāciju ievietot mājaslapā. Šāda darbošanās esot ne tikai saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēja. Līdzīgās ekspedīcijās no izdemolēšanas pasargāta Berģu viesnīcas ēka. Pēc vērienīga remonta tā palika bez uzraudzības, apsardzes. Tikai pēc jauniešu iejaukšanās, iesaistot masu medijus, ēku izdevās nosargāt. Saistībā ar “Mežezera” ēku jaunieši noskaidros tās īpašnieku un situācijas atspoguļošanai, iespējams, piesaistīs presi un televīziju.
Sadarbojas ar lietuviešiem
Otrs brauciena uz “Mežezeru” iemesls bija iespēja tikties ar kolēģiem no Lietuvas. Arī tur darbojas biedrība ar līdzīgu mērķi, un viņu mājaslapā internetā dokumentēts ap 140 valsts teritorijā pamestu būvju. Sadarbojoties ar lietuviešiem, “Grauztu” jaunieši dodas uz kaimiņvalsti un otrādi — pagājušās nedēļas nogalē lietuvieši interesējās par vairākām pamestām vietām Daugavpils apkārtnē.
Kāda ir situācija abās valstīs? Latvijā cilvēki pārsvarā esot vienaldzīgi pret jauniešu darbībām šādos objektos, bet Lietuvā viņus bieži vien apstādinājuši vietējie iedzīvotāji vai policija. Atšķirīga ir valstu valdības nostāja pret padomju laika atstāto mantojumu. Lietuvā valdības rīkojums nodot tā laika lietas sekmējis visu kustamo vienību aizplūšanu no būvēm, bet Latvijā daudzviet vēl izdodas atrast neskartus armijas bunkurus, raķešu bāzes.
Bunkurs pie Pļaviņu HES
Aizkrauklē Māris bijis arī Pļaviņu HES apakšzemes bunkurā. Tas celts aptuveni divarpus tūkstošiem cilvēku, ļoti labā kārtībā saglabāts līdz mūsdienām. Turpretī vairākas celtnes Latvijā kopš grupas darbības sākuma dabā vairs neeksistē. Objekts, ar kuru sākusies jauniešu aizraušanās, bija 2006. gadā pamestās Skrundas armijas pilsētiņas dokumentēšana.
Līdztekus ekspedīcijām biedrība veic arī izglītošu darbu, vadot lekcijas bijušajā “čekas” mājā Rīgā. Šonedēļ jaunieši sagaida vēsturnieku delegācijas no Holandes un Dānijas. To mērķis ir savākt materiālus grāmatai par aukstā kara laiku, raķešu bāzēm un citas padomju laika liecības.
