Nu jau būs pagājuši gandrīz septiņi mēneši, kopš tiku ievēlēts par SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes locekli, un praktiski visas darbdienas man paiet Aizkrauklē. Par aizkrauklieti gan sevi vēl neuzskatu, jo dzimis, audzis, kā arī guvis līdzšinējo darba un dzīves pieredzi esmu Rīgā.
Varbūt tieši finansista pieredze un zināšanas dažādu nozaru uzņēmumu saimnieciskās darbības analīzē, biznesa procesu pilnveidošanā un nepieciešamība uzlabot slimnīcas pārvaldību bija ie-
mesls, kāpēc, saasinoties attiecī-
bām starp toreizējo slimnīcas val-
des priekšsēdētāju, a. s. “Veselības aprūpes fonds” un Aizkraukles novada domi, slimnīcas īpašnieki vienojās papildus iesaistīt slimnīcas valdes darbā pašreizējo valdes priekšsēdētāju neiroloģi Dzintru Krišjāni un mani. Tā kā iepriekš man nebija nācies strādāt veselības aprūpes nozares uzņēmumos, esmu ļoti pateicīgs saviem kolēģiem, bez kuru atbalsta man būtu bijis daudz grūtāk iepazīt darba specifiku un nianses.
Šobrīd mani pienākumi ir slimnīcas budžeta un investīciju plānu projektu izstrādāšana un akcionāru apstiprināto plānu izpildes kontrole, ekonomiskās efektivitātes analīze gan slimnīcā kopumā, gan dažās tās struktūrvienībās, informācijas tehnoloģiju attīstība, apstiprināto iepirkuma procedūru pārraudzība un daudzi citi jautājumi.
Ikdienas darbā tas nozīmē ne tikai dažādu datu analīzi, formulas, diagrammas un uzņēmējdarbības efektivitāti raksturojošu koeficientu aprēķināšanu, bet arī praktiskas un “taustāmas” lietas. Piemēram, kopīgi ar kolēģiem izvērtējot radioloģijas nodaļas darbības uzlabošanas iespējas un dažu operāciju veikšanai nepieciešamo pamatlīdzekļu iegādi, izvēlējāmies nevis sākotnējos oficiālo dīleru piedāvājumus, bet gan alternatīvus risinājumus. Ar citu ārstniecības iestādi vienojāmies par konkrēto operāciju veikšanai nepieciešamā aprīkojuma nomu. Novecojušo un pārslogoto radioloģijas izmeklējumu rezultātu uzglabāšanas serveri nodevām glabāšanai partnera informācijas datu nesējos. Rezultātā izvairījāmies no liekām investīcijām 40 — 45 tūkstošu latu apmērā. Analizējam arī sadarbību ar esošajiem partneriem. Diemžēl tam agrāk nav veltīta pietiekama uzmanība. Līgumi par pakalpojumu sniegšanu slēgti pirms pieciem septiņiem gadiem ar tobrīd tiešām izdevīgiem nosacījumiem, bet kopš tā laika situācija ir būtiski mainījusies. Radušās jaunas firmas, kas piedāvā analogus pakalpojumus. Konkurences rezultātā daudzi pakalpojumi tirgū šobrīd tiek piedāvāti par zemākām cenām nekā pirms pieciem gadiem. Tādēļ pagājušajā nedēļā izsludinājām cenu aptauju mobilo sakaru nodrošināšanai un bīstamo atkritumu utilizācijai. Risinām jautājumu, kā aprūpes nodaļas un dienas stacionāra palātās izveidot bezmaksas interneta pieslēgumu.
Valdības lēmumu no nākamā gada jūlija ieviest autoceļu lietošanas nodevu vērtēju pozitīvi, jo ceļi ir jālabo. Citās Eiropas Savienības valstīs tāda nodeva ir obligāta, taču pašlaik citu valstu autovadītāji mūsu ceļus izmanto, bet nodevu nemaksā. Cerams, ka visa iekasētā nauda tiks izlietota tikai ceļu infrastruktūrai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža ieceri samazināt reklāmas bukletu ievietošanu pastkastītēs, no ražotājiem iekasējot 91 santīmu par kilogramu papīra, vērtēju divējādi. No vienas puses, iecere mazināt dabas piesārņojumu un pasaudzēt ap 30 tūkstošu koku gadā ir atbalstāma, bet, pēc poligrāfijas speciālistu teiktā, būs vajadzīga ļoti stingra administrēšana, uzskaitot katru papīra kilogramu. Vai valsts to spēs nodrošināt? Turklāt lielākā daļa Latvijā izmantotā reklāmas bukletu papīra ir ražota citās valstīs, pie mums ražo galvenokārt kartonu un ietinamo papīru.
Valdība nolēmusi straujāk palielināt akcīzes nodokli tabakai, alkoholam, azartspēlēm un noteikt akcīzes nodokli neveselīgajiem pārtikas produktiem, arī čipsiem, speķim, taukiem un citiem. Praksē novērots, ka cenu palielināšana tabakai un alkoholam veicina nelegālo preču apriti, un diez vai to patēriņš samazināsies. Drīzāk būtu jāierobežo to tirdzniecība un jācīnās pret kontrabandas precēm. Diez vai mazāks kļūs arī neveselīgās pārtikas patēriņš. Interesanti būtu uzzināt, kāda ir citu valstu pieredze neveselīgās pārtikas, piemēram, čipsu, saldināto dzērienu, lietošanas ierobežošanā? Šķiet, ka valdībai būtiskākais ir nevis patēriņa ierobežošana, bet gan papildu līdzekļu iegūšana, tomēr tas var radīt blakusefektu — ja Lietuvā un Igaunijā šāda nodokļa nebūs vai tas būs mazāks, uzņēmēji var izvēlēties ražošanu pārvietot uz citām valstīm. Līdzīgi bija ar transportlīdzekļu reģistrāciju — pa Latviju brauc daudz vietējo automašīnu ar kaimiņvalstu numurzīmēm.
Nacionālās apvienības ““Visu Latvijai!”—“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” satraukums par to, ka apmaiņā pret pastāvīgās uzturēšanās atļaujām pārdoto īpašumu skaits sasniedzis dramatiskus apmērus, man šķiet pārspīlēts. Domāju, ka šis process neapdraud Latvijas valstiskumu vai tautsaimniecību. Varbūt daudziem nepatīk, ka uzturēšanās atļaujas iegūst cilvēki, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi, bet šis jautājums ir diskutējams, jo uzturēšanās atļaujas var iegūt arī citos veidos. Daudz būtiskāk būtu radīt apstākļus, lai cilvēki nepamestu Latviju.
Pagājušajā nedēļā apritēja 24 gadi kopš “Baltijas ceļa” demonstrācijas. Arī es savulaik tajā stāvēju, toreiz mums nebija savas valsts veidošanas pieredzes. Lai jauniešos modinātu patriotisma jūtas, internetā tika veidots virtuālais “Baltijas ceļš”, bet daudz vieglāk ir nospiest kādu datora klaviatūras taustiņu, nevis stāvēt cilvēku ķēdē. Jaunieši nespēj izbaudīt tās emocijas, kādas guvām mēs.
Latvijas Okupācijas izpētes biedrībai šogad piešķirts 10 tūkstošu latu, lai gan tā pieprasījusi desmitreiz vairāk. Svarīgi, ka biedrība strādā, jo mums sava vēsture ir jāizpēta un jāzina.
Nedēļas nogalē bija jāizvēlas — doties uz koncertu Likteņdārzā vai arī kopā ar ģimeni izbraukt dabā kādā nomaļākā vietā. Mums ģimenē ir tradīcija vasaras un rudens sezonā atpūsties pie ezera, makšķerējot un nakšņojot teltī. Tā kā Likteņdārzā nesen bijām, šoreiz braucām uz iecienīto Lielezeru Limbažu pusē, tur esam atraduši vietu, kur mūs neviens netraucē, un arī mēs ar suni Meku, kuru man kādreiz bērni uzdāvināja dzimšanas dienā, nevienam netraucējam.
