Pēc publikācijas ““Pilsoņu karš” Aizkrauklē” laikraksta “Staburags” 9. augusta numurā redakcijai zvanīja triju bērnu māmiņa aizkraukliete Kristīne un izteica savas pārdomas.
“Es dzīvoju netālu no Jaunceltnes ielas 31. un 35. mājas iekšpagalma un pēc publikācijas aizgāju šo vietu apskatīt,” stāsta Kristīne. “Viss ir ļoti skaisti, top bērnu rotaļu laukums, smilšu kaste ir no speciāla materiāla, lai nesapūtu un bērni nesasistos, sāk zaļot apstādījumi. Paldies par to visu, taču pārsteidz izvietojums: vienā pusē ir šūpoles, pa vidu — veļas žāvētava, bet otrajā pusē — smilšu kaste. Manuprāt, to var izdomāt tikai vīrietis! Sieviete, kurai ir bērni, veļas žāvētavu nekad nenovietos pa vidu šūpolēm un smilšu kastei. Bērni spēlējas, draiskojas, un viņu uzvedība bieži vien ir neprognozējama. Viņiem patīk ložņāt ap veļas žāvētavu tieši tad, kad ir izkārta veļa. Turklāt bērni, kad smilšu kastē rodas kāds ķīviņš, strīds, reizēm mētājas ar smiltīm. Var moralizēt par bērnu uzvedību, bet ne vienmēr māmiņas bērniem var izstāvēt klāt. Visi esam bijuši bērni, taču daudzi ir aizmirsuši, kā paši bērnībā spēlējušies, uzvedušies. Vai izvietojumu vairs nevar mainīt? Veļas žāvētavu vajadzētu novietot tālāk no bērnu rotaļu laukuma.”
“Purvciema” pārbūves projekta autors Edgars Tolmanis skaidro, ka iekšpagalmus viņš nav projektējis, tas ir pašvaldības arhitekta ziņā.
Aizkraukles novada pašvaldības galvenais arhitekts Juris Letinskis teic, ka šūpoles tajā vietā sākotnēji nemaz nebija paredzētas, agrāk tās bija tuvu logiem, tādēļ, ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, pārvietotas tālāk. “Šūpoles izmantos lielāki bērni, bet smilšu kastē spēlēsies mazāki, parasti viņus uzrauga māmiņas. Izvietojumu vairs nevar mainīt,” viņš saka.
Kristīne ir pārsteigta arī par darbu organizāciju. “Teritorijā iesēja zāli, tā jau sadīga, bet kāds ar smago tehniku izbraukāja lielas rises, iespējams, vedot smiltis smilšu kastei. Vai tās nevarēja atvest agrāk? Vai arī turpmāk vienmēr, kad kastē vajadzēs smiltis, tās pievedīs, izbraukājot zāli? Kādam darbs atkal būs jāpārstrādā.”
Juris Letinskis sola, ka, ja smiltis vajadzēs, pievedīs ar mazajiem traktoriņiem, bruģētais celiņš tādu slodzi izturēs.
