Uzņēmuma “Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecības darbinieki šovasar mežā Aizkraukles apkaimē apskatījuši 50 melno stārķu ligzdošanas vietu, un astoņas no tām bija apdzīvotas.
Vidusdaugavas mežsaimniecības vides speciāliste Guna Baltiņa “Staburagam” atklāj, ka melnā stārķa ligzdošanas vietas cenšas apskatīt divas reizes gadā. Pirmo — vasaras sākumā, kad apmeklē ne tikai ap ligzdošanas vietām izveidotos mikroliegumus, bet arī tādas vietas, kur ligzdas kādreiz bijušas, bet nokritušas. Dažreiz putni atgriežas vecajās ligzdošanas vietās pēc ilga pārtraukuma. Bijuši gadījumi, ka ligzdu apdzīvo pat pēc 20 gadu pārtraukuma. No 50 apskatītajām vietām šovasar konstatēts 14 neapdzīvotu ligzdu, bet astoņas bija apdzīvotas. Kādā no perēkļiem izauguši pat četri jaunie stārķēni. Vidusdaugavas mežsaimniecības teritorijā šogad atklātas arī trīs jaunas šī putna ligzdošanas vietas. Ap tām drīzumā izveidos mikroliegumus, lai saimnieciskās darbības dēļ retos putnus netraucētu.
— Reizēm grūti izprast, kādi tieši apstākļi vajadzīgi, lai melnais stārķis justos labi, — saka Baltiņas kundze. — Ir vietas autoceļu tuvumā, kur viņš labprāt ligzdo gadu no gada. Ir arī nomaļas vietas, kur, cilvēkaprāt, būtu labāki apstākļi, taču tur viņš ligzdo neregulāri. Šim putnam tuvumā vajadzīgi sekli un zivīm bagāti ūdeņi, jo viņa ēdienkartē atšķirībā no baltā stārķa lielākoties ir zivis.
Interesanti, ka tieši melno stārķi var uzskatīt par Latvijai raksturīgu putnu, lai gan nu viņš kļuvis par retumu. Līdz 1870. gadam mums tik pierastais baltais stārķis vismaz Daugavas labajā krastā bija retums. Tikai vēlāk šī suga plaši izplatījās arī tālāk uz ziemeļiem.
