Ja interneta vidē savā elektroniskajā pastkastītē saņemam mēstules, varam tās izdzēst vai arī nobloķēt adresi, lai turpmāk sūtījumus nesaņemtu. Sarežģītāk ir ar reklāmas bukletiem — izplatītāji katru nedēļu tās nes maisiem un saliek pastkastītēs.
Dažkārt pat nepalīdz brīdinošs uzraksts vai lūgums pastkastītē reklāmu neievietot, un šķērslis nav arī daudzdzīvokļu māju durvju kodi — reklāmas bukletu izplatītāji tos uzzina. Iedzīvotāji nevēlamo makulatūru savukārt nes uz atkritumu tvertnēm un maksā par atkritumu izvešanu. Tā papīra atkritumos pārvēršas daudz koku, bet veikalniekiem galvenais ir pārdot savu preci, par vides postīšanu un dabas piesārņošanu viņiem galva nesāp. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs aprēķinājis, ka ik gadu Latvijā tiek saražots 2200 tonnu reklāmas lapu, iznīcinot 30 tūkstošu koku.
Daļa cilvēku, īpaši pensionāri, reklāmas bukletus gan ļoti gaida, lai izpētītu, kur ko lētāk nopirkt, viņiem tas ir izdzīvošanas jautājums un arī laika kavēklis, bet par dabas piesārņošanu iedzīvotāji parasti nerunā.
Šajā jomā, iespējams, būs pārmaiņas, jo Ministru kabinets šonedēļ atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu ieviest principu “piesārņotājs maksā” — reklāmas izdevumiem piemērot dabas resursu nodokli, lai palielinātu ražotāju atbildību par vidi un cīnītos arī pret “mēstulēm” pastkastītēs. Par reklāmas izdevumiem to ražotājiem būs jāmaksā 91 santīms par kilogramu papīra. Edmunds Sprūdžs uzskata — ja nav iespējams reklāmas bukletu ražošanu pilnībā pārtraukt, valdība var likt par to padomāt un kaitniecību videi samazināt. Ražotāji, iespējams, tomēr padomās, pirms drukās reklāmas materiālus, kurus iedzīvotāji pēc tam izmet. Bet, ja reklāmas materiālus ražos tādā pašā apjomā, kā līdz šim, gada laikā budžetā varētu iekasēt ap diviem miljoniem latu.
Tie, kas reklāmu pastkastītēs nevēlas, par šādu valdības lēmumu priecāsies, cerot, ka makulatūru vairs nesaņems. Arī es uz to ceru — nodeva varētu būt labs stimuls mainīt reklamēšanas veidu. Lai labāk pa pilsētu vai veikaliem staigā cilvēks desas vai banāna maskā, nevis reklāmas izplatītāji ar lieliem maisiem.
